Aptauja: 78% iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze vēl nav beigusies  (36)

RSU pētnieki norāda, ka teorētiski var pieņemt, ka krīzes pārvarēšana prasīja lielāku savstarpēju palīdzību un atbalstu, kā arī lielāku nepieciešamību pēc valsts un pašvaldību institūciju palīdzības un atbalsta, kas kopumā liecina par sociālās saliedētības palielināšanos krīzes laikā. Savukārt statistikas un pētījumu datu analīze liecina, ka krīzes laikā palielinājusies ienākumu nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā. Tas apstiprina pretēju pieņēmumu, ka krīzes pārvarēšana ir vairāk sašķēlusi nekā vienojusi sabiedrību, katrs vairāk paļāvies uz sevi, nevis uz kolektīviem un valstiskiem krīzes problēmu risinājumiem.

Lielākā daļa (78%) iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze vēl nav beigusies. Vērtējot krīzes ietekmi, 77% aptaujāto atzinuši, ka krīze ir ietekmējusi viņu pašu un ģimenes dzīvi, savukārt 20% izjutuši nelielu krīzes ietekmi vai uzskata, ka tās nav bijis vispār. Vairākums domā (70%), ka krīze ir palielinājusi atšķirības starp cilvēkiem ienākumu un pārticības ziņā - bagātie kļuvuši bagātāki, nabadzīgie nabadzīgāki.

Arī saliedētība tiek vērtēta kā visai zema - 59% aptaujāto uzskata, ka tā ir mazinājusies, bet 7% atzīst, ka cilvēki kļuvuši vienotāki, pārvarot grūtības. Vairākums aptaujāto (61%) drošāko atbalstu atrada ģimenē un radinieku vidū, personiskos uzkrājumus kā drošāko atbalstu atzina 51%, valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalstu - 32%, bet 16% kā drošu vērtēja pašvaldību sniegto atbalstu, savukārt 16% atzina, ka ne uz ko nevar paļauties.

Iedzīvotāju skatījumā lielākās plaisas sabiedrībā veido varas un naudas attiecības, jo pastāvošās nesaskaņas kā ļoti lielas un lielas starp valdošos eliti un iedzīvotājiem vērtē 74%, starp nabadzīgajiem un bagātajiem 68%, starp vadītājiem un darbiniekiem 46%, starp latviešiem un krieviem 28%, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem 20%, lauciniekiem un pilsētniekiem, ārzemniekiem un vietējiem - 18%.

RSU pētnieki atzīst, ka krīze nav veicinājusi Latvijas sabiedrības saliedētību kopumā, bet vairāk stiprinājusi individuālismu un paļaušanos uz sevi un ģimenes atbalstu. Sociālās nevienlīdzības palielināšanās ir viens no galvenajiem sabiedrības šķelšanās faktoriem.

RSU profesore Inna Dovladbekova norādīja, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa uzskata, ka krīze turpinās. Tas lielā mērā skaidrojams ar privātā patēriņa (maksātspējīgā pieprasījuma) nepietiekamo pieaugumu, nopietnām problēmām nodarbinātībā.

"Iedzīvotāji negatīvi novērtēja krīzes pārvarēšanas instrumentus, norādot, ka valdība nebija spējīga veikt savas funkcijas, īpaši sociālās aizsardzības jomā. Joprojām saglabājas problēmas darbaspēka tirgū, jo nodarbinātības politika nebija pietiekami efektīva. Krīze palielināja atšķirības starp cilvēkiem Latvijā ienākumu un pārticības ziņā, mazināja sabiedrības saliedētību. Kritiski tiek vērtēta fiskālā politika - pašreizēja nodokļu sistēma nav godīga, un iekasētie nodokļi tiek izlietoti nepareizi. Gandrīz puse iedzīvotāju pauž neuzticību valdības politikai ilgtermiņā, un, domājot par nākotni, cilvēki izjūt bailes, nevis cerības," uzsvēra Dovladbekova.

RSU reprezentatīvajā aptaujā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas metode - tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Aptauju veica pētījumu centrs "SKDS". Tāpat tika veiktas intervijas ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, izmantoti "Lursoft" un Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs pieejamie uzņēmējdarbības indikatori.

Jau ziņots, ka šodien plkst.12 Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notiks konference "Veiksmes stāsts: Latvijas iedzīvotāju versija", kurā ekonomisti, mediju eksperti, sociologi prezentēs pētījumu par Latvijas ekonomisko krīzi.

RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers norādīja, ka referātus lasīs RSU socioloģes Taņa Lāce un Ritma Rungule, RSU ekonomikas zinātnieces Inna Dovladbekova un Anželika Berķe-Berga un RSU komunikācijas zinātnieks Sergejs Kruks.

Pētījums par krīzi tika veikts RSU zinātniskā projekta "Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti" laikā.