Ja aizliegs izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, būs jāatlaiž 200 darbinieki, paziņo būvnieks  (24)

"70% no termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi tiek izsniegtas tieši Krievijas pilsoņiem. Tāpēc jaunie likuma grozījumi nozīmē šīs investīciju piesaistes programmas bojāeju, daudzu uzņēmumu bankrotu, jaunu bezdarba un maksātnespējas procesu vilni. Ja grozījumi Imigrācijas likumā stāsies spēkā, būšu spiests atlaist 200 darbiniekus no 300," saka Bojārs.

"Piemēram, Jūrmalā vien pašlaik tiek būvēti apmēram 80 jaunie projekti. Ja likuma grozījumi stājas spēkā, tiks zaudēta lielākā daļa šo nekustamo īpašumu pircēju, kā rezultātā jaunie projekti netiks pabeigti, un Jūrmalā būs neskaitāmas neapdzīvotas "spoku mājas". Vēl vairāk - lielākā daļa šo projektu tiek finansēti ar banku kredītu palīdzību. Ja projekts netiks pabeigts un mitekļi pārdoti, šos kredītus nevarēs atmaksāt bankai, būs neskaitāmi būvkompāniju bankroti, maksātnespējas procesi un, protams, arī bezdarba pieaugums nozarē," sašutumu pauž Bojārs.

Būvnieks norāda, ka pašlaik Latvijas īstenotā ārvalstu investīciju piesaistes programma bijusi spēcīgs atbalsta instruments visām ar nekustamo īpašumu saistītajām nozarēm, kā arī valsts ekonomikai kopumā.

"Liedzot Krievijas pilsoņiem iegādāties īpašumus Latvijā, valsts ekonomika piedzīvos spēcīgu krīzi. Kopš 1.septembra, kad stājās spēkā iepriekšējie Imigrācijas likuma grozījumi, pret nekustamā īpašuma iegādi izsniegtas 29 uzturēšanās atļaujas. To īpašnieki iegādājušies Latvijā īpašumu vismaz par 250 000 eiro, un valsts kasē papildus ieskaitīti jau vismaz 363 000 eiro. Tāpat arī nekustamā īpašuma attīstītāju iemaksātais peļņas un citu nodokļu apmērs ir vērā ņemams," skaidro Bojārs.

Viņš uzsver, ka pašlaik neredz pamatotus argumentus, kuru dēļ šī investīciju piesaistes programma būtu jāiznīcina. "Smieklīgi, ka galvenais arguments šīs investīciju piesaistes programmas slēgšanai ir bailes par valsts drošību. Saprotu, ka Ukrainas-Krievijas konflikta kontekstā tās ir pamatotas, taču jāsaprot, ka lielākā daļa to Krievijas pilsoņu, kuri iegādājas Latvijā nekustamo īpašumu un vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, bēg no Krievijā valdošā režīma un ir nostājušies tam opozīcijā. Arī es neatbalstu Krievijas politisko nostāju, tomēr uzskatu, ka pašlaik sabiedrības uzmanības lokā nonākušais likumprojekts par grozījumiem Imigrācijas likumā ir pārsteidzīgs un drīzāk radīs vairāk ļaunuma nekā labuma Latvijas valstij," uzsver Bojārs.

Lai samazinātu iespējamos riskus valsts drošībai, Bojārs drīzāk iesaka uzlabot Drošības policijas darbu, piešķirot tai papildu finanšu resursus, lai tā varētu rūpīgi pārbaudīt informāciju par nekustamā īpašuma pircējiem un pamatotu aizdomu gadījumā liegt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju.

"Domāju, ka tas būtu daudz efektīvāks līdzeklis, turklāt mazāk traumējošs valsts ekonomikai un tautsaimniecībai. To cilvēku skaits, kas Latvijā iegādājas īpašumu un vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, nav tik liels, lai šādu scenāriju Latvijas drošības iestādes nespētu īstenot," norāda būvnieks.

Jau ziņots, ka Saeima nolēma turpināt darbu pie iepriekšējā sasaukumā neizskatītā likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Minētās izmaiņas rosināja nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), iesniedzot grozījumus Imigrācijas likumā.

VL-TB/LNNK likumprojekts paredz valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu Saeima varēs atcelt šos ierobežojumus.