'Winergy' kratīšanu vērtē kā atriebību par iesniegto prasību pret Latvijas valsti  (2)

Uzņēmums informē, ka šodien "Winergy" un tās īpašnieks ir pilnā apmērā veicis tiesiskās aizsardzības plānā noteiktos pirmā ceturkšņa maksājumus kreditoriem vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. "Winergy" ir gatava pēc arestu atcelšanas pilnībā izpildīt savas saistības pret "Norvik banku", ievērojot plānā paredzētās metodes.

"Winergy" vērš uzmanību, ka ir izpildīts šogad 15.augustā tiesas apstiprinātais tiesiskās aizsardzības plāns, proti, ir veikti pirmā ceturkšņa maksājumi visiem kreditoriem saskaņā ar plānu par kopējo summu 526 124,16 eiro. Saskaņā ar plānu līdz šā gada 15.decembrim bija jāveic šādi maksājumi kreditoriem: 316 470,06 eiro - Valsts Ieņēmumu dienestam, 191 353,74 eiro - "Norvik bankai", 8504,1 eiro - depozīts iespējamam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasījumam, 3179,28 eiro - "Lateko Trust", 6616,98 eiro - pārējiem grafikā iekļautajiem kreditoriem.

"Winergy" skaidro, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā ir ievērojusi arī visus pārējos likumā un plānā paredzētos nosacījumus, proti, veikusi maksājumus kreditoriem, nodrošinājusi nodokļu samaksu vairāk nekā 130 000 eiro apmērā, kā arī segusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus. Tas nebūtu bijis iespējams bez "Winergy" īpašnieka finansējuma saņemšanas saskaņā ar plānā norādīto papildus metodi, jo saskaņā ar 2014.gada jūlija Ekonomikas policijas lēmumu kriminālprocesā, kas sākts pēc "Norvik bankas" iesnieguma, "Winergy" pretēji Kriminālprocesa likuma normām un mērķim tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un izlietot to nodokļu dzēšanai un plānā paredzēto maksājumu kreditoriem dzēšanai, skaidro "Winergy".

Pēc "Norvik bankas" iesnieguma sāktajā kriminālprocesā uzliktie aresti ne tikai faktiski liedz "Winergy" veikt ik ceturksni paredzētos maksājumus saviem kreditoriem, tai skaitā arī pašai "Norvik banka", bet tikai piemēroto arestu dēļ "Winergy" nevar pārkreditēties (ievērojot saņemtos pārkreditācijas piedāvājumus no citām kredītiestādēm) un tūlītēji izpildīt visas savas saistības pret "Norvik banku", norāda "Winergy".

Saskaņā ar tiesiskās aizsardzības plānu "Norvik banka" divu gadu laikā pilnībā saņems visu savu prasījumu, kā arī Maksātnespējas likumā noteikto atlīdzību nodrošinātajam kreditoram, uzsver vēju parku attīstītājs.

"Winergy" vērš uzmanību, ka, neskatoties uz minēto, tiesībsargājošās iestādes lobējot "Norvik bankas" intereses, lai formāli attaisnotu savu pusotra gada garumā ilgstošo "Winergy" darbības faktisko paralizēšanu, tai skaitā piemērojot tiesību ierobežojumus pretēji Kriminālprocesa likuma normām un tā mērķim, izvēlējusies soļus, kas vēl ievērojamāk pasliktina valsts pozīcijas starptautiskajā tiesvedībā, kuru "Winergy" īpašnieks pirms dažām nedēļām sācis pret Latvijas valsti. Pēc vairāk nekā pusotra gada kopš kriminālprocesa sākšanas tiek veiktas kratīšanas "Winergy" juridiskajā adresē, birojā un darbinieku dzīvesvietās.

"Šādam šovam nav ne loģikas, ne likumīga pamata - kopš procesa sākšanas pagājis vairāk nekā pusotra gada, "Winergy" ne tikai ievēro visus uzliktos ierobežojumus, bet "Winergy" darbinieki arī paši proaktīvi sniedz liecības, negaidot pat uzaicinājumus. Šādu kratīšanu veikšana "Winergy" birojos un darbinieku dzīvesvietās var tikt saistīta vienīgi ar atriebību par iesniegto prasību, kā arī, iespējams, varētu formāli kalpot par attaisnojumu līdzšinējai procesa "pasūtītāja" AS "Norvik banka" interešu lobēšanai," paziņojumā medijiem skaidro "Winergy" īpašnieks Indreks Kuivaliks. Viņš arī pauž viedokli, ka šādā veidā Latvijas tiesībsargājošās iestādes piemeklējušas formālus ieganstus, lai 2015.gada janvārī, iestājoties termiņam mantas arestu atcelšanai, tos varētu tomēr neatcelt.

"Ar šo Latvijas valsts ir būtiski pasliktinājusi jau tā vājās valsts aizstāvības pozīcijas starptautiskajā šķīrējtiesā, kuras ietvaros šis solis var tikt vērtēts vienīgi kā kārtējā valsts varas resursu un spēka pozīcijas izmantošana, lai "piesegtu" savas ilgstoši veiktās pretlikumīgās darbības, kurās tāpat saskatāmas arī nopietnas korupcijas pazīmes", pārliecināts Kuivaliks.

Kā ziņots, "Winergy" īpašnieks Kuivaliks sācis starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, prasot ne mazāk kā 51 miljona eiro kompensāciju. Kuivaliks novembrī iesniedza prasību pret Latvijas valsti izskatīšanai īpaši sasauktai (ad hoc) šķīrējtiesai, kas nodibināta saskaņā ar ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem. Prasība arī nosūtīta Hāgas Patstāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram.

Kuivaliks prasa Latvijas valstij kompensāciju, jo uzskata, ka valsts pārkāpj Latvijas un Igaunijas valdību noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Uzņēmumā informēja, ka zaudējumu kompensācijas summa ir ne mazāka kā 51 463 145 eiro.

Kuivaliks savā iesniegumā starptautiskajai šķīrējtiesai norāda uz Latvijas iestāžu nepārprotamu un situācijai neatbilstošu rīcību, lobējot vienas puses, proti, "Norvik bankas", intereses civiltiesiskā strīdā starp diviem komersantiem.

"Norvik banka" iepriekš pauda nostāju, ka "Winergy" ir ļaunprātīga kredīta nemaksātāja un ka attiecības starp "Norvik banku" un "Winergy" ir klasisks ļaunprātīgas maksātnespējas gadījums ar visām pazīmēm un iesaistītajiem personāžiem.