Pēc šajā pusgadā īstenotās Valsts ieņēmumu dienesta akcijas, mēģinot samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru autoservisa pakalpojumu nozarē, šeit darbinieku algas īsā periodā cēlušās par astoņiem procentiem, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".
Saskaņā ar VID sniegtajiem datiem, šajā laikā aptuveni 1700 komersantu ir precizējuši savas nodokļu deklarācijas, un katram nodarbinātajam alga pieaugusi par 53 eiro (bruto). Savukārt no jauna reģistrēti ap 350 komersantu, un VID lēš, ka tie varētu būt iznākuši no pilnīgi melnā pakalpojumu tirgus zonas.
Bet vēl ir apmēram 800-900 uzņēmumi, kuri VID redzeslokā ir palikuši, kuri nav mainījuši legālās algas vai mainījuši tikai simboliski - par dažiem eiro, ziņoja raidījums.
"Droši vien, lai domātu, ka noņem kaut kādu spriedzi, jo mēs monitoringu visu laiku uzturam šai nozarē un šobrīd ir šie kontroles pasākumi," raidījumam saka VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Vienlaikus starp šiem uzņēmējiem, par kuru pilnīgu nodokļu nomaksu radušās šaubas, ir daudz valsts pasūtījumu saņēmēju. Kopš 2012.gada sākumā valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi pirkuši autoservisa pakalpojumus kopumā par 19,5 miljoniem eiro. Pie iepirkumiem, kuru kopsumma pārsniedz 200 000 eiro, tikušas 23 kompānijas.
Kā liecina Auto asociācijas aprēķini – divās trešdaļās no šiem uzņēmumiem atalgojums būtiski atpaliek no vidējā nozarē. Piemēram, pirms diviem gadiem "Gaspars Racing team" konkursā vinnēja tiesības remontēt Valsts policijas automobiļus. Maksimālais līguma apjoms - 1,1 miljons eiro. Faktiskais darījumu apjoms gan ir mazāks. Publiski pieejamo datu analīze, ko veikusi Auto Asociācija, liecina, ka Gaspara uzņēmumā vidējā alga varētu būt ap 245 eiro. Firmā to skaidro ar nelielajām noslodzēm un klientu trūkumu. Tai pašā laikā serviss ielicis sludinājumu un meklē vēl vienu darbinieku.
Citā servisā – "Autostils D", kas arī vinnējis tiesības remontēt mašīnas par pusmiljonu eiro, algas ir vēl mazākas – sanāk ap 185 eiro mēnesī. Par līdzīgu summu iepirkumus ieguvis SIA "Topers", kur pēc asociācijas aprēķiniem algas varētu būt ap 270 eiro. Taču šobrīd, rēķinot pēc stundu likmēm, vidējai algai nozarē vajadzētu būt vismaz 750 eiro, norāda raidījums.
"Ja uzņēmums spēj savus darbiniekus noturēt par naudu, kas ir ārkārtīgi zema, trīskārt zemāka par vidējo, tad tas norāda uz ģeniālu menedžmentu," raidījumam "de facto" saka "Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš. Viņaprāt - mehāniķis, ja viņš ir pieredzējis un kompetents, šobrīd zināmā mērā var diktēt savus noteikumus, jo mehāniķu darba tirgū konkurences nav.
Savukārt Pētersone norāda uz to, ka uzņēmēji būtībā ir iemācījušies izskatīties tā, lai pēc stundu likmēm atalgojums izskatītos adekvāts. "Latvijā ir minimālā darba samaksa un minimālā stundu tarifa likme. Un tad, kad mēs paskatāmies pēc uzskaites, cik ir uzskaitītas stundas, matemātiski pareizinot, mēs neko viņam nevaram pierādīt," saka Pētersone.
Sanāk - valsts uztic savu pasūtījumu zemākās cenas piedāvātājam, bet vēl aptuveni 2,7 miljonus pazaudē neiekasētos nodokļos. Tik lielu summu varētu veidot nodokļu starpība starp legāli samaksāto un vidējo atalgojumu konkrētajā nozarē.
Bet no nākamā gada augusta Latvija plāno pārmaiņas. Tiem, kuri vēlēsies tikt pie valsts naudas, jāspēj pierādīt, ka visi nodokļi nomaksāti un darba alga ir tuvu vidējai (vismaz 80%) konkrētajā nozarē. Tiesa gan – lai arī izziņa par vidējo algu būs jāpievieno iepirkumam, pretendenta noraidīšana vai atstāšana tomēr paliks pasūtītāja ziņā.
Tiem, kuri no nākamā rudens vēlēsies iegūt valsts pasūtījumus, par algu legalizēšanu jādomā jau tagad. VID izziņai jābūt par vidējo algu par trīs ceturkšņiem, neskaitot pēdējo. Tas ir – augustā ņems vērā algu, skaitot no šā gada jūlija, norāda raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
