Francijas transporta, infrastruktūras un enerģētikas gigants "Alstom" nopietni plāno piedalīties "Rail Baltica II" projekta realizācijā, piedāvājot gan infrastruktūras izbūves, gan enerģētikas risinājumus, kā arī ritošo sastāvu, apliecināja "Alstom" Centrālās un Austrumeiropas direktore Valērija Šardona.
"Alstom" nav piedalījies līdzšinējos "Pasažieru vilciena" ritošā sastāva iepirkumos, jo uzņēmums koncentrējas uz Eiropas standarta jeb 1435 milimetru (mm) sliežu platumam atbilstošu ritošā sastāva ražošanu, savukārt Latvijā, gluži tāpat kā Krievijā un bijušajās PSRS valstīs, tiek izmantots platāks - 1520 mm standarts. Tāpat "Pasažieru vilciena" izvēlētais vilcienu iegādes modelis - noma - nav tas, ko "Alstom" praktizē līdzšinējās biznesa attiecībās, stāstīja Šardona, piebilstot, ka "Alstom" stratēģija nav piedalīties pilnīgi visos iepirkumos, bet gan koncentrēties uz noteiktiem biznesa sektoriem un tur pilnībā apmierināt klientu vajadzības.
"Rail Baltica II" ir viens no Transeiropas transporta tīklu (Trans-European Transport Networks, TEN-T) prioritārajiem projektiem, kas paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa izbūvi, lai savienotu Somiju, Baltijas valstis, Poliju un Vāciju vienotā tīklā. Latvijā "Rail Baltica II" kopgarums paredzēts 235 kilometri. Pa jaunajiem dzelzceļiem kursēs ātrgaitas vilcieni ar ātrumu līdz 240 kilometriem stundā (km/h). Pēc konsultantu kompānijas "Aecom LTD" aplēsēm projekta izmaksas Latvijā būs 1,27 miljardi eiro, bet visās Baltijas valstīs - 3,68 miljardi eiro.
Pērn septembrī Polijas, Lietuvas Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministrijas parakstīja deklarāciju par kopuzņēmuma izveidi projekta īstenošanai, taču izveides sarunas aizkavējās, jo puses nespēja vienoties par Viļņas iekļaušanu projektā. Tomēr 2014.gada oktobrī kopuzņēmums tika nodibināts. Projekts pretendē uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz 85% apmērā.
"Mūsu jaunie ātrgaitas vilcieni "Pendolino" precīzi spētu apmierināt "Rail Baltica" projekta vajadzības," piebilda Šardona.
14.decembrī "Alstom" atklāja ātrgaitas vilcienu satiksmi Polijā, savienojot Varšavu ar piecām lielākajām Polijas pilsētām - Gdaņsku, Katovici, Vroclavu, Krakovu un Poznaņu. Nepilnu 300 kilometru attālumu no Varšavas līdz Krakovai vilciens patiešām veic divarpus stundās, dažbrīd sasniedzot ātrumu 210 km/h.
Polijas dzelzceļa uzņēmuma "PKP" pasažieru transporta uzņēmuma "PKP Intercity" vadītājs Marcins Čalejevskis (Marcin Celejevsi), pastāstīja, ka uzņēmums projektā ieguldījis 665 miljonus eiro. Par šo summu "Alstom" piegādājis 20 ātrgaitas vilcienus "Pendolino", kā arī uzbūvējis jaunu vilcienu depo, darījumā iekļaujot 17 gadus ilgu vilcienu uzturēšanas periodu. Vilcienu iegādes izmaksas bijušas 400 miljoni eiro jeb 20 miljoni par vienu "Pendolino" vilcienu, 30 miljonus eiro izmaksājis jaunais depo, bet vilcienu uzturēšanas izmaksas būs 235 miljoni eiro - 22% no darījuma finansējis Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, 10% no summas ieguldījis "PKP Intercity", bet atlikušo apjomu kreditējusi Eiropas Investīciju banka. Projekts ir pilnībā komerciāls, un uzņēmums plāno izmaksas un kredītu maksājumus segt no biļešu tirdzniecības ienākumiem.
Polijas sabiedrība gan neviennozīmīgi uztvēra jaunās ātrgaitas pārvietošanās iespējas, norādot, ka lētākās biļetes maksā 49 zlotus (aptuveni 12 eiro), bet dārgākās - līdz pat 200 zlotiem (aptuveni 50 eiro). Atsevišķi aptaujātie pasažieri uzskatīja, ka lēnāki "un ne tik smalki" vilcieni būtu piemērotāki, jo tad arī biļešu cena būtu zemāka. Reisu atklāšanas dienā aģentūra BNS novēroja arī demonstrantus, kuri protestēja pret sistēmu, kas pieļāva biļešu iegādi tikai iepriekšpārdošanā internetā vai biļešu kasēs un nevis pašos vilcienos pie konduktoriem.
Latvijā paredzētā pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanas projekta pirmajā etapā tika plānots slēgt līgumu ar Spānijas kompāniju "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA" (CAF) par 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādi, un projekta kopējā summa bija 205 miljoni eiro, no kuriem 70% bija plānots finansēt no ES Kohēzijas fonda. Taču vēlāk tika konstatēts, ka 2012.gada aprīlī noslēgtais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, kas savukārt apdraudēja ES fondu finansējuma saņemšanu. Tā kā "Pasažieru Vilciens" un CAF nespēja panākt vienošanos par līguma grozījumiem, iecere tikt pie jauniem vilcieniem netika realizēta.
2014.gadā jaunā iepirkumā par elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem uzvarēja Šveices uzņēmums "Stadler Bussnang AG", taču arī šis iepirkums netika realizēts. 2014.gada jūlijā uzņēmums "Pasažieru vilciens" nomainīja valdes locekļus, jo Satiksmes ministrijai nebija pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta. Jaunieceltā valde nolēma pārtraukt iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
