Sankcijas, kuras Eiropas Savienība (ES) noteikusi Krievijai, sodot Maskavu par Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā, nedarbojas, intervijā Krievijas ziņu aģentūrai TASS atzinis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
"ES ir tiesības uzdot Krievijai jautājumus par tās lomu Ukrainas konfliktā un saņemt uz šiem jautājumiem atbildes," intervijā, kas ziņu aģentūras tīmekļa vietnē publicēta piektdien, norādīja mērs. "Tomēr sankcijas - tas nav instruments, ar kā palīdzību attiecībās ar Krieviju var kaut ko panākt. No paša sākuma bija skaidrs, ka tas nedarbosies," viņš uzsvēra.
"Žēl, ka Eiropā ir izraudzījušies tieši šo ceļu. Mēs no savas puses gaidām, kad politikā notiks izmaiņas," piebilda Ušakovs.
"Galvenais nospiedums, kas ir palicis Latvijā [pēc sankciju ieviešanas], ir krasa attiecību pasliktināšanās ES un Krievijas starpā," viņš norādīja.
"Viss, ko republika jau varēja par to samaksāt, tā jau ir samaksājusi, un turpmāk, spriežot pēc visa, vēl gaidāms daudz. Pastāv ekonomisko problēmu riski, turklāt ļoti konkrēti," rezumēja mērs.
"Latvija nekad nav bijusi nedz iniciators, nedz galvenais atbalstītājs tam, ka no ES puses pret Krieviju tiek noteiktas sankcijas. Gadījumā ar Latviju, droši vien, būtu jēga runāt par garām palaistām iespējām. Mēs, droši vien, varētu aktīvāk iestāties par pragmātiskākām attiecībām ES un Krievijas starpā, īpaši jau ņemot vērā pašu ekonomiskās intereses," norādīja mērs.
Viņš pauda pārliecību, ka krīze ES attiecībās ar Krieviju rada nopietnu kaitējumu Latvijai.
"Mēs jau redzam kritumu tūrisma virzienā, programmā, kas paredz pagaidu uzturēšanās atļauju saņemšanu valstī apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Tagad mēs arī redzam pēdējos paziņojumus no Krievijas uzņēmuma "Transneft", kas nākamā gada sākumā grasās pārorientēt naftas produktu piegādes no Rīgas un Ventspils ostām uz Krievijas ostām. Sankciju dēļ, no vienas puses, kā arī rubļa kursa krituma dēļ, no otras puses, dots pamatīgs trieciens Latvijas eksportam uz Krieviju," skaidroja Ušakovs.
Šajos apstākļos Rīgas Domei ir izdevies saglabāt labas attiecības ar Maskavas mēriju.
"Šobrīd tas ir attiecību līmenis, kas varētu kļūt par paraugu tam, kā kopumā veidot attiecības ES pilsētu un Krievijas reģionu starpā. Saprotams, agri vai vēlu krīze Krievijas un ES attiecībās beigsies, bet bāzi, kuru lielā mērā nodrošina tieši attiecības mūsu pilsētu starpā, vajag nostiprināt," norādīja mērs.
"Ja mēs runājam par eksportu un tūrisma virzienu, tad dati par pēdējo kvartālu vēl nav apstrādāti, bet mēs jau tagad redzam, ka Krievijas tūristu ir kļuvis mazāk," sacīja Ukšakovs.
"Rubļa kursa krituma dēļ mēs zaudējam vairākās pozīcijās. No otras puses, mums vienmēr ir bijušas labas attiecības ar Maskavu. Tas dod mums cerību uz to, ka gadījumā ar Rīgu kritums būs mazāks nekā, pieņemsim, gadījumā ar citiem virzieniem, jo Krievijas tūristi tagad kopumā uz ārzemēm brauc mazāk," norādīja mērs.
"Rīgas brīvosta 2014.gadu pabeidza ar 15% pieaugumu, bet mēs ar bažām raugāmies uz nākamo gadu, Eksports, kas ir saistīts ar pārtikas produktiem, - tas viss pagaidām izskatās ļoti satraucoši. Mazākā mērā tas skar Rīgu, lielākā - visu valsti kopumā," piebilda Ušakovs.
Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES , ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
