Sīlis: uzturēšanās atļauju likvidēšana būtu lielākais ļaunums latviešu biznesam un Latvijai  (109)

"Ja paskatās uz to, ko mūsu birojs ir darījis pēdējo 10 gadu laikā, tad, izņemot projektu "Jaunie trīs brāļi", kurā tika ieguldīta valsts nauda, un Latvijas Mākslas akadēmijas jauno piebūvi, kas tapa par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, viss pārējais mūsu darbs ir saistīts ar dzīvojamo apbūvi, jo valstij arhitektūrai naudas nav," skaidro Sīlis.

Pirms krīzes "SZK un Partneri" bija radījuši būvprojektus jaunām ēkām apmēram 100 000 kvadrātmetru platībā. Krīzei sākoties, nerealizēti palika pieci lieli projekti, kam jau bija visi nepieciešamie saskaņojumi, visi "sarkanie" zīmogi.

"Mums toreiz apgrozījums kritās par 95%. Daudzi mazie arhitektu biroji vienkārši bankrotēja. Lielie kaut kā ar sakostiem zobiem izvilka. Mēs bijām 25 cilvēki, no kuriem 10 krīzes dēļ pārcēlās strādāt uz Rietumiem. Konkrēts piemērs - Latvijā par budžeta naudu labi izglītota arhitekte šobrīd relaksēti strādā Parīzē, izbauda garos pusdienu pārtraukumus un par to pašu darbu, ko mūsu birojā Latvijā, saņem tieši četras reizes vairāk. Atpakaļ viņa nebrauks nekad, jo Francijā var dzīvot skaisti un pilnvērtīgi," skaidro Sīlis.

Pateicoties tieši TUA programmas piesaistītajām investīcijām, "SZK un Partneru" darba apjoms beidzot ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Birojā strādā jau 30 cilvēki. Ja nebūtu TUA programmas, viņi jau sen būtu pārcēlušies strādāt uz Rietumiem ar visām ģimenēm vai dzīvotu no pabalstiem, stāsta Sīlis.

"Zinu, ka Valsts kases ieņēmumi no TUA pārdošanas ir mazākā daļa no kopējā pozitīvā efekta. TUA investoru pasūtījumi dod darbu ne tikai mums, bet arī visiem projektos iesaistītajiem - logu un durvju ražotājiem, betona ražotājiem, dizaina priekšmetu tirgotājiem un citiem. Lielākie ieguvēji ir tieši mazie latviešu uzņēmēji - galdnieki, amatnieki, arhitekti," skaidro arhitekts.

Viņš piebilst, ka tad, kad atvēra Vācijas darba tirgu, visi labie meistari nedēļas laikā pārcēlās uz turieni. Ja nozarei tagad atkal nogriezīs izaugsmes iespējas, tad labākie meistari, kas pa šiem gadiem apmācīti, izmantos pirmo iespēju, lai dotos prom. "Tās 10 000 uzturēšanās atļauju nav nekas pret 20, 30, 50 tūkstošiem, kas atstās Latviju. Un tieši nacionāļu nopelns būs tas, ka Latvijā turpināsies samazināties latviski runājošo skaits," uzsver arhitekts.

"No tām aptuveni 10 000 pārdotajām uzturēšanās atļaujām te reāli dzīvo kādas 500 krievu ģimenes, kas grib aizbēgt no Krievijas bardaka un ir izteikti antiputiniskas. Tā nacionāļu biedēšana ar Putina ietekmes aģentiem, kas te iefiltrējas, neatbilst tam, ko redzu ikdienā. Mūsu klienti ir pirmie, kas darīs visu, lai te nekad nebūtu tas vājprāts, no kura viņi nupat ir aizbēguši. Viņi ar savu naudu un kontaktiem cīnīsies pret jebkādiem Krievijas mēģinājumiem te iebrukt," uzsver Sīlis.

Viņaprāt, visvieglāk manipulēt ar iedzīvotājiem ir valstī, kurā visi ir nabagi - kurā nav darba, kurā nav naudas. Tad iedzīvotāji kļūst agresīvi pret svešajiem. "Nacionāļi tagad manipulē ar savu vēlētāju emocijām. Protams, ka pagājušais gadsimts radīja traumas daudziem latviešiem un Latvijas ģimenēm, un ir saprotamas viņu bailes no visa, kas saistīts ar krieviem un krievisko. Taču jāsaprot, ka Latvija nekad nesasniegs ES labklājības līmeni. Naivas ir idejas, ka mēs vienā rāvienā kļūsim par Singapūru. Arī Eiropas struktūrfondu apgūšana mūs konkurētspējīgus nepadarīs. Šie attīstības scenāriji ir utopija. Arī ražošana šeit neattīstīsies, jo izglītotu darbinieku paliek aizvien mazāk. Investoriem ir ērtāk to rūpnīcu uzreiz celt Moldovā vai Baltkrievijā," stāsta Sīlis.

Tāpēc arhitekts aicina - ja valstī nāk iekšā liela nauda no Krievijas, tad ir stulbi to nepaņemt. "No visiem Latvijas attīstības scenārijiem racionālākais ir tas, kas nesola nezin kādus brīnumus. Liberālie, eiropeiski noskaņotie cilvēki parasti to saprot labāk, jo ir gudrāki par nacionāli konservatīvajiem. Taču lielāko ļaunumu Latvijai, un tieši latviešu tautai, nodara tas, ka šeit nav iespēju normāli strādāt un pelnīt. Tāpēc nevajag spļaut akā, no kuras dzeram mēs visi," uzsver Sīlis.

Jau ziņots, ka Saeima nolēma turpināt darbu pie iepriekšējā sasaukumā neizskatītā likumprojekta, kas paredz pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Minētās izmaiņas rosināja nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), iesniedzot grozījumus Imigrācijas likumā.

VL-TB/LNNK likumprojekts paredz valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu Saeima varēs atcelt šos ierobežojumus.