f64_galini_darzeni_090417_062
Foto: F64
Latvijas lauksaimniekiem 2014.gads ir bijis smags pārbaudījumu gads, atzīst aptaujātie lauksaimnieku asociāciju pārstāvji.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš teica, ka šogad bijis smags gads. "Lauksaimniekiem bija ļoti smags pārbaudījumu gads, sākot ar pavasari - ziemas kailsalu graudu audzētājiem, kam sekoja Āfrikas cūku mēris lopkopības sektorā, un augusta mēnesī - Krievijas embargo, kas būtiski [negatīvi] ietekmēja piensaimniecības un augļu un dārzeņu sektors," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka šis gads lauksaimniekiem nenoliedzami ir bijis sliktāks nekā iepriekšējais, jo ražas kopievākums ir mazāks, tāpat produkcijas cenas ir būtiski kritušās visos lauksaimniecības sektorus, mazinot ieņēmumus.

Pēc viņa teiktā, šis gads ir negatīvi ietekmējis lauksaimniecības naudas plūsmu un licis izvērtēt saimniecisko darbības efektivitāti. "Sagaidot jauno gadu un, atskatoties uz aizvadīto, būs par ko padomāt. Respektīvi, tas norāda uz to, ka lauksaimniekiem ir jābūt savos aprēķinos ļoti piesardzīgiem, saimnieciskiem, lai šādi gadi [kāds ir bijis 2014.gads] tik būtiski neietekmētu saimniecību, lai būtu uzkrājumi un, lai pēc veiksmīgiem gadiem lauksaimnieki spētu aizvadīt arī kādu gadu, kas nav tik veiksmīgs. Šis gads nenoliedzami ir bijis sliktāks nekā iepriekšējais, jo ražas kopievākums ir mazāks, cenas ir dramatiski nokritušās visos sektoros, līdz ar to ieņēmumi no hektāra ir būtiski mazāki."

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne teica, ka Āfrikas cūku mēris un Krievijas embargo šogad pamatīgi negatīvi ietekmēja piena, dārzeņu, augļu un cūkgaļas nozares tirgu. "Straujais piena cenas kritums zem pašizmaksas lielākajai daļai piena nozares saimniecībām joprojām sagādā ne mazums raizes un radījis lielus zaudējumus mūsu lauksaimniekiem, kuri darbojas nestabilā biznesa vidē, rezultātā tas atstāja negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību, īpaši jau uz lopkopības sektoru," norādīja Garkalne.

Viņa arī norādīja, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem tiešmaksājumu ziņā un risinot jautājumus pēc Krievijas embargo ieviešanas, Latvijas lauksaimnieku organizācijas šogad regulāri sadarbojās ar Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijām, rīkojot tikšanās par valstīm kopīgiem jautājumiem un vērošoties pie Eiropas Savienības institūcijām.

LOSP ir Latvijas lielākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, ZM un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā. Tās biedri ir gandrīz 900 Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm, kuri apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru zemes. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!