Rīgas brīvostas valde akceptē līgumu ar 'Rīgas Centrālo termināli' par Krievu salas nomu

Saskaņā ar līguma projektu uzņēmuma darbības pārcelšanas laiku paredzēts atlikt par diviem gadiem - līdz 2019.gada 1.janvārim.

18.decembrī līguma projekts jau tika izskatīts Rīgas brīvostas valdes sēdē un "saskaņots par 99%". Galīgais akcepts līguma projektam sniegts šodien. Līgumu brīvostas pārstāvis plāno parakstīt šodien. Plānots, ka līgumu no ostas puses parakstīs ostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Ostas valdes priekšsēdis Andris Ameriks (GKR) skaidroja, ka līdz ar valdes akceptu Krievu salas vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtais Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētais projekts nav apdraudēts un izdarīti visi darbi, lai to tālāk veiksmīgi realizētu. Valde šodien arī esot akceptējusi rīcības programmu tālākai projekta realizācijai.

Akceptētais līgums gan vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo tas paredz uzņēmuma darbības pārcelšanas laiku atlikt par diviem gadiem - līdz 2019.gada 1.janvārim. Šāds pats nosacījums attiecas arī uz otru nomnieku - "Strek". Ameriks gan norādīja, ka ar EK pirmie posmi jau esot saskaņoti un nākamā gada pirmajā pusgadā plānots, ka EK dos savu akceptu. Kā norādīja ostas pārstāvis, termiņa pārcelšana šādiem lieliem projektiem ES līmenī neesot nekas ārkārtējs. Ņemot vērā, ka daļa RCT kravu varētu palikt Andrejostā esot jāveic arī izmaiņas, kas saistītas ar ostas robežas izmaiņām, un jākoriģē detalizētas lietas, kas saistītas ar juridisko pusi.

Ameriks uzsvēra, ka nevis ar šantāžas metodēm, bet, abpusēji meklējot optimālo variantu, izdevies panākt vienošanos par līguma akceptu no abām pusēm. Bija jāizvērtē valsts atbalsts un riski, ja ģeopolitikas iespaidā mainās kravu struktūra. Līdz ar to esot saprotams, ka uzņēmējs vēlas saņemt drošības sajūtu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmumam ir noslēgts līgums par ogļu transportēšanu desmit gadu periodā un šīs saistības patlaban ir spēkā. Ameriks atgādināja, ka Krievu salas kapacitāte ir liela - tā var apkalpot līdz pat 500 vagoniem dienā. Ja turpmākajos gados situācija kravu plūsmas jomā mainīsies, tad tā tikšot vērtēta un esot iespējamas korekcijas, atzina Ameriks, gan neatklādams, kādas tās varētu būt.

Abi Krievu salas nomnieki veikšot nozīmīgas privātās investīcijas - kopumā par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, kas esot vērtējamas kā vienas no lielākajām privātajām investīcijām Latvijā, turklāt tās esot līdzvērtīgas no ostas puses ieguldītajām.

Kā ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām RCT un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim bija plānots pārcelt kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu. Ostas pārvalde ar "Strek" līgumu jau ir parakstījusi, bet ar otru kompāniju tas vēl nav paveikts, jo pastāvēja nesaskaņas starp brīvostas pārvaldi un RCT.

Saistībā ar to valsts pārstāvji Rīgas brīvostas valdē septembrī rosināja atstādināt no amata brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu. Valdes balsojumā šis ierosinājums tika noraidīts, jo pret to iebilda Rīgas domes pārstāvji valdē. Satiksmes ministrija pēc šī lēmuma paziņoja, ka tiesībsargājošajām iestādēm būtu jāvērtē Rīgas brīvostas valdes locekļu personīgā atbildība, bet valdei būtu "jāmeklē jauns pārvaldnieks, nevis jāmēģina piesegt esošais". Vēlāk satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidroja, ka brīvostas un RCT starpā sarunas notiek un viņam neesot pamata personīgi iejaukties šajos procesos.

Ja abas puses nevienosies, tikšot pārtraukts Eiropas finansējums un projekts. "Ar būvniekiem jau līgums ir noslēgts, un celtnieki Krievu salā būvē. Kā varat pārliecināties, liela daļa jau ir uzbūvēta - gan piestātnes, gan krasta infrastruktūra. Kad šis darbs tiks pabeigts, kādam par to būs jāmaksā," atzina Matīss.

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā. Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Kā iepriekš norādīja valdes priekšsēdis Andris Ameriks (GKR), ja Eiropas Komisija kādā no līguma punktiem nepiekritīs, tad līgums nestāsies spēkā un "atgriezīsimies dzelžainajā variantā".

Tāpat Ameriks uzsvēra, ka līgums ar RCT esot tieši tāds pats, kāds noslēgts ar otru nomnieku "Strek". Esot gan dažas juridiskas nianses saistībā ar kravu apjomu un saturu. Uz jautājumu, vai osta plānojusi uzņēmējam finansiāli palīdzēt pēc pārvākšanās uz Krievu salu, ņemot vērā, ka uzņēmējam jāiegulda visai iespaidīgas investīcijas, Ameriks norādīja, ka ir vairāki jautājumi, kas skar vides jomu, kur varētu skatīt ostas atbalsta tālākos projektus, taču atbilstoši vienam nosacījumam - lai tas netraucētu valsts atbalsta programmai, lai tas neietekmētu kopumā Eiropas projekta realizāciju. Uzņēmējs viennozīmīgi esot apgalvojis, ka ir gatavs pārcelties uz Krievu salu, norādīja Ameriks. Viņš arī atzina, ka RCT neliela daļa kravu - 4% līdz 5% -, kurām nav ietekmes uz dzīves kvalitāti, paliks pašreizējā pārkraušanas vietā. Tas gan esot saistīts ar Latvijas likumdošanas plānošanas dokumentiem un zemes izmantošanas funkciju.