Jaunajā gadā paredzams turpināsies cīņa par Darba likumu - virsstundām un atlaišanu  (12)

Paredzams, ka jau janvārī tiksies arodbiedrības un darba devēju organizācija.

"Būs cīņa par diviem pantiem - virsstundu darba apmaksu un arodbiedrības tiesībām aizstāvēt savus biedrus darba uzteikuma gadījumā. Darba devēji uz to pastāvēs, par ko liecina arī kuluāru sarunas. Viņi ir pateikuši, ka viņi šīs divas lietas uz priekšu virzīs. Jau janvārī viņi ierosināja pirmo tikšanos par šiem jautājumiem. No mums principā nekādi jauni priekšlikumi nav gaidāmi," aģentūrai BNS sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Viņa vietnieks Egils Baldzēns uzskata, ka Darba likums ir pietiekami sabalansēts, un "mēs neredzam ne ekonomiska, ne sociālā pamata tām darba devēja pretenzijām, ko viņi izsaka par virsstundām vai arī jautājumu, kas skar saskaņojumu arodbiedrības biedra atlaišanas gadījumā ar arodbiedrību".

"Situācija bija tāda, ka vairākas reizes kopā jau tika izstrādāts priekšlikums, bet beigās atkal kādam gribas vēl vairāk. Saprotiet, ja izstrādā kompromisu, tad nevar nepārtraukti izdomāt, ko vēl varētu darīt," sacīja Baldzēns.

Saeima aizvadītajā gadā pieņēma apjomīgus Darba likuma grozījumus. Darba devēji aicināja noteikti par virsstundām 50% apmaksu vai kompensēt virsstundas ar brīvdienu. Darba devēji arī vēlējās, lai tiktu mainīta norma par nosacījumiem arodbiedrības biedra atbrīvošanu no darba. Pašlaik likums paredz, ka ir nepieciešams

"Mūsu variants ir Darba likumā. Mums arī bija akcija "Rokas nost no darba likuma, kur cilvēki pauda attieksmi, ka 50% ir par maz un ir jāsaglabā 100%. Mēs esam konsultējušies arī ar atsevišķiem darba devējiem, kuri uzskata, ka 100% nav pārspīlēti un to var samaksāt. Konsultējāmies ar Valsts ieņēmumu dienestu, kurš arī uzskata, ka nav nekāda traģēdija šajos 100%," teica Krīgers. ""

"Mēs tomēr cenšamies katrā reizē pierādīt un uzstādīt darba devējiem prasību, ka tās ir ārkārtas situācijas, kad ir nepieciešamas virsstundu darbs. Ja viņi nevar biznesu organizēt, nodrošināt normālā ritmā, un ir šīs ārkārtas situācijas, tur arī darba devēji pasaka, jā, mēs maksājam. Bet to pārvērst par normu, nu, to, protams, mēs nepieņemam," uzsvēra arī LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.

Nesen grozītajā Darba likumā ir saglabātas iepriekšējās normas par virsstundām un arodbiedrības biedra atlaišanu.

Likuma norma paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Likums arī paredz, ka, pirms darba līguma uzteikšanas, darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs. Likums paredz, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot noteiktus gadījumus, kā gadījumā, ja darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī; ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu; juridiskā persona vai personālsabiedrība likvidējas.