Lauksaimniekiem pārbaudījums 2015.gadā būs piena kvotu atcelšana un konkurences pieaugums  (19)

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš teica, ka piena kvotu atcelšanas dēļ lauksaimniekiem 2015.gadā būs jācīnās ar konkurences pieaugumu. "Konkurence, viennozīmīgi, pieaugs, jo lauksaimnieki [Eiropas Savienības (ES)] dalībvalstīs 2015.gadam ir laicīgi gatavojušies, investējuši infrastruktūrā vai piena fermās. Ar tiem piena ražotājiem, kas 2015.gadam ir nopietni gatavojušies, būs ļoti, ļoti grūti konkurēt, jo viņu aprēķini ir uz stipri zemākām pašizmaksām nekā mums Latvijā," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka tas 2015.gadā varētu vēl vairāk sarežģīt situāciju piena nozarē.

Tāpat viņš norādīja, ka lauksaimniekiem 2015.gadā ir jāstrādā pie tā, lai līdz 2020.gadam lauksaimniecībā ražošanas vajadzībām tiktu izmantoti divi miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. "Ražošanas rādītāji attiecībā pret platībām liecina par to, ka mēs to varam izdarīt un sasniegt. (..) Nu, tie mērķi, uz kuriem mēs virzāmies ir uzstādīti, un es domāju, ka, ņemot vērā, ka šis gads nebija tik labs mēs tik un tā turpinām attīstīties," sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne norādīja, ka 2015.gadā lauksaimniekiem būs jāsastopas ar jauniem izaicinājumiem, tostarp tiks atceltas piena kvotas. "Pēc aprēķiniem ir skaidrs, ka Latvija ir pārsniegusi [2014./2015.gadam] izsniegto kvotu apjomu. Lai kā arī liela daļa saimniecību cerējušas uz to, ka tiks atcelta ES noteiktā soda nauda par pārsniegto piena kvotu, tomēr gads nesīs savas prasības, ar kurām piena nozarē nodarbinātajiem būs jārēķinās," norādīja Garkalne, piebilstot, ka soda naudu lauksaimniekiem nāksies maksāt.

Tāpat lauksaimnieku situāciju apgrūtinās arī jaunie noteikumi un regulējumi, lai panāktu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi - zaļināšanas prasību izpilde, sacīja Garkalne.

Viņa norādīja, ka lauksaimnieku situāciju 2015.gadā sarežģīs arī pārejas posma valsts atbalsta samazinājums gandrīz visām lauksaimniecības nozarēm, kā rezultātā no maksimāli atļautā maksājuma apjoma 72,9 miljoniem valsts atbalsts 2015.gadā ir samazinājies līdz 50,9 miljoniem eiro un tam ir tendence samazināties arī turpmāk.

Garkalne arī teica, ka lauksaimniekiem 2015.gadā ir jāattīsta ne tikai piena lopkopība un graudkopība, bet arī nozares, kuru tendence nav konkurēt globālajā industriālo produktu segmentā ar ražošanas apmēru pieaugumu, bet orientēšanās uz augstāku pievienoto vērtību. "Tas dotu iespēju ilgtermiņā labāk izmantot mūsu resursus, pirmkārt, tīro vidi, klimatu, kā arī dodot iespēju cilvēkiem strādāt laukos," sacīja Garkalne.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norādīja - ja Eiropā 2015.gadā iestāsies piena krīze, ko varētu veicināt arī piena kvotu atcelšana, piena cena Eiropas tirgū varētu strauji samazināties. "Protams, tas mums atkal paver iespējas kaut kur iespraukties ar mūsu produkciju, bet konkurence, protams, būs daudz straujāka, nežēlīgāka starp Eiropas dalībvalstīm," sacīja Cimermanis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka par 2015.gadu ir optimistiski noskaņots. "Es domāju, ka būs sīkstums latviešu piensaimniecības un augkopības sektorā, joprojām dzīvojot pie zemākajiem maksājumiem Eiropā, mēs esam ļoti konkurētspējīgi arī ar Eiropas saimniecībām," sacīja Cimermanis.

Pastāv bažas par piena kvotas pārpildi Latvijā 2014./2015.kvotas gadā, jo piegādātā piena apmērs turpina pieaugt.

Latvijas kopējā piena kvota 2014./2015.kvotas gadam ir noteikta 781 132 tonnu apmērā, no kā 767 328 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 13 804 tonnas - tiešās tirdzniecības piena kvota. Vienlaikus kvotu sistēma noteic, ka katru kvotu (tas ir, piegādes un tiešās tirdzniecības) administrē atsevišķi, tāpēc, valsts mērogā pārsniedzot šos ierobežojošos daudzumus, katram piena ražotājam, kas pārsniedzis piena kvotu ir jāmaksā soda nauda.

Iepriekšējā - 2013./2014. - kvotas gadā piena piegādes kvotas izpilde bija 99,1%, kas ir par 2,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Kvotas gads ilgst no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.