Latvijas transporta uzņēmumi un to asociācijas ir neizpratnē par Vācijas lēmumu attiecināt minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro/stundā (bruto) arī uz tranzīta pārvadājumiem, piektdien raksta "Dienas Bizness".
Bargo sodu dēļ, kas var sasniegt pat 500 tūkstošus eiro, atsevišķi uzņēmumi pagaidām pārvadājumus uz Vāciju neveic. "Nav nekādu normālu skaidrojumu ne no vienas ministrijas, tāpat nav normālu instrukciju," neizpratni laikrakstam paudis lielākā Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma SIA "Kreiss" pārstāvis Boriss Zaks. Kompānija gan pārvadājumus uz Vāciju veic un "strādā" pie jautājuma, lai nosūtītu vāciešiem nepieciešamo informāciju.
Starptautisko kravu pārvadājumu veicējas SIA "Vervo" direktors Māris Dreimanis laikrakstam norādījis, ka Vācijas virzienā izmanto ārpakalpojumu, un kravu plūsma uz šo valsti nav apstājusies. SIA "Panway Logistics" pagaidām uz Vāciju nebrauc, jo nav skaidrības, ko īsti sevī ietver prasība par minimālo algu, proti, vai šajā summā iekļautas arī komandējuma naudas, laikrakstam norādījusi kompānijas valdes locekle Inga Varnasa. Pēc viņas teiktā - atbildes nespēj sniegt ne autopārvadātāju asociācijā "Latvijas auto" (LA), ne Valsts Darba inspekcijā.
Savukārt Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse laikrakstam atzinusi, ka Latvija nav tiesīga skaidrot Vācijas iekšējos normatīvos aktus. Skaidrojums būtu jāprasa vācu iestādēm. Noprotams, ka citu valstu iebildumu dēļ Eiropas Komisijas dienesti pētīs, vai vācu normatīvie akti atbilst ES tiesību normām.
"Latvijas auto" asociācijas prezidents Valdis Trēziņš laikrakstam norādījis, ka šai prasībai nav nekādas loģikas, jo tranzīta pārvadājumi caur Vāciju nekādi neapdraud vācu iekšējo tirgu. Jautājuma risināšanā iesaistījusies Starptautiskā autopārvadājumu savienība (IRU), jo arī citu valstu autopārvadātāji par vācu prasībām ir neizpratnē.
Kā raksta laikraksts, komersantiem nav skaidrības arī par to, kā Vācija grasās kontrolēt, vai uzņēmēji Latvijā saviem darbiniekiem Vācijas minimālo algu arī samaksās. Vācijas Finanšu ministrijas pārstāve pieļāvusi, ka vācu dienesti nepieciešamības gadījumā varētu vērsties ar pieprasījumiem Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
