Par iespēju saņemt eksporta atļauju uz Ķīnu interesi izrādījuši arī trīs gaļas pārstrādes uzņēmumi - "Kurzemes gaļsaimnieks", "Cēsu miesnieks" un "Biomeat", \pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.
"Pašlaik interesi par gaļas eksportu uz Ķīnu ir izrādījuši trīs uzņēmumi - "Kurzemes gaļsaimnieks", "Cēsu miesnieks" un "Biomeat"," sacīja Rudzīte.
Viņa atgādināja, ka ZM 2014.gada 16. jūnijā parakstīja nodomu protokolu ar Ķīnas Centrālās kvalitātes uzraudzības, inspekcijas un karantīnas administrāciju par saldētas un atdzesētas liellopu gaļas eksportu no Latvijas uz Ķīnu, kā arī otru protokolu par saldētas un atdzesētas jēra gaļas eksportu no Latvijas uz Ķīnu. "Šie protokoli nav divpusējie un paredz tikai Latvijas liellopu un jēra gaļas eksportu uz Ķīnu," sacīja Rudzīte.
Tāpat viņa piebilda, ka abos protokolos ir minēti kritēriji, kurus ievērojot, Latvija var eksportēt gaļu uz Ķīnu - tostarp dzīvniekiem, kuru gaļa tiek eksportēta uz Ķīnu, ir jābūt dzimušiem, audzētiem un nokautiem Latvijā un to identitātei ir jābūt izsekojamai.
Tāpat dzīvniekus drīkst eksportēt tikai no tādām fermām, kur nav atklātas vairākas konkrētas slimības, tostarp tuberkuloze, kā arī pēdējos 12 mēnešus nav konstatēta dzīvnieku infekcijas slimība pastereloze.
Nedrīkst eksportēt arī tādu dzīvnieku gaļu, kuri pēdējā gada laikā bijuši pakļauti karantīnai. Tāpat dzīvnieki, kurus plānots eksportēt uz Ķīnu, nedrīkst būt baroti ar aizliegtu barību, kā arī tajos nedrīkst būt medikamenti un citas vielas, kas ir kaitīgas cilvēku veselībai.
Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, tādēļ vairāki Latvijas uzņēmumi meklē iespējas rast jaunus tirgus.