2014.-2020.gada plānošanas periodā ES naudu Latvijas ceļu uzturēšanai dod pēdējo reizi  (27)

Latvija ES partnerības līgumā ir apsolījusi, ka finanšu resursi ceļu uzturēšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek pārskaitīti pēdējo reizi. "Latvijas valsts apsolīja partnerības līgumā, ka šis tranšs ceļiem ir pēc būtības no fondiem noslēdzošais, un turpmāk ir apsolīts, ka ceļus uzturēsim no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgos soļus jau dara Satiksmes ministrija, atgriež ceļu fondu," sacījis Kņigins.

FM pārstāvis arī norādījis, ka ES fondu 2014.-2020.gada periodā Latvijai ir pieejami 4,4 miljardi eiro un lielākā daļa naudas - 1,16 miljardi eiro - ir pieejams transportam. "Fondu ieguldījumi pamatojas uz Nacionālo attīstības plānu (NAP), kas ir mūsu valsts izvēle - kā mēs attīstamies tālāk. NAP arī parādīs, vai mēs spējam kvalitatīvi ieviest un nodrošināt sev nākotnē kvalitatīvus ceļus vai nespējam," teicis ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks.

Savukārt ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādījis, ka ES pieejamais fondu līdzfinansējums ceļu sakārtošanai nespēj kompensēt šajā jomā iepriekš trūkstošo finansējumu. "Redzot, ka ar Eiropas fondiem divos plānošanas periodos, lai arī cik liela daļa no Latvijai atvēlētās aploksnes netiktu investēta, iepretim tam investīciju trūkumam, kas ir bijis 15 gadu garumā pirms tam, to, saprotams, nevar tā ātri kompensēt," klāstījis Zemītis.

Vienlaikus viņš norādījis, ka ES fondu investīcijas ceļu sakārtošanā tiek apgūtas arvien efektīvāk. "Mēs uzskatām, ka ir arī virkne pasākumu veikti, teiksim, kvalitātes kontrole, diezgan daudz arī ir investēts laboratorijās un pārbaudēs. Tā kā tur nenoliedzami ir progress," sacījis Zemītis.

Valdībā sēdē 13.janvārī apstiprināja Satiksmes ministrijas ziņojumu par izstrādāto transporta un sakaru projektu plānu ES fondu 2014.līdz 2020.gada plānošanas periodam.

ES fondu plānotais finansējums paredzēts projektiem, kas sekmētu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, kā arī attīstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu. Iekļauti projekti, kuri paredz attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru, palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti, veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga", nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu, nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.