Vairums iedzīvotāju turpina pārrēķināt cenas latos, liecina pētījums  (13)

20% respondentu to dara bieži, bet 46% – dažkārt. Tikmēr 31% respondentu atzīmējuši, ka nepārrēķina cenas latos.

Savukārt, izvērtējot galvenos eiro ieviešanas radītos ieguvumus, iedzīvotāji visbiežāk atzīmējuši lielākas ērtības – to, ka nav vairs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas un tamlīdzīgi (41%). Kā arī to, ka nav jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eirozonas valstīm (39%).

Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzīmējuši arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (28%). Šo ieguvumu respondenti 2014.gada beigās norādījuši daudz biežāk nekā 2014.gada sākumā un 2012.gada beigās. Savukārt 34% aptaujāto būtiskus ieguvumus no eiro ieviešanas Latvijā nesaskata. Līdzīgs vērtējums tika sniegts arī 2014.gada sākumā un 2012.gada beigās.

"Salīdzinot ar iepriekšējām "DNB Latvijas barometra" aptaujām, ir ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas par vienu no galvenajiem eiro ieviešanas ieguvumiem uzskata ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā. Šo viedokli neapšaubāmi ir ietekmējusi Krievijas agresija Ukrainā un sarežģītā ģeopolitiskā situācija reģionā," secina Eiropas Komisijas viceprezidents, bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tikmēr, minot būtiskākos zaudējumus, ko Latvijai rada vai tuvākajā nākotnē varētu radīt eiro ieviešana, visbiežāk iedzīvotāji pauduši apbēdinājumu par nacionālās valūtas zaudēšanu (68%) un atzīmējuši, ka visticamāk pieaugs inflācija (49%). 

Līdzīgi kā 2014.gada sākumā, kad tika ieviests eiro, vairums iedzīvotāju arī 2014. gada beigās vēl joprojām ir bijuši pārliecināti, ka cenas ir palielinājušās (91%). Turklāt respondentu skaits, kuri pauž šādu viedokli, ir kļuvis nedaudz plašāks.

Lūgti raksturot, kā mainījušies respondentu naudas tērēšanas paradumi kopš eiro ieviešanas, 39% aptaujāto atzīmējuši, ka pēdējā gada laikā viņi kļuvuši taupīgāki un piesardzīgāk tērē naudu. Tikmēr 23% aptaujāto sākuši tērēt vairāk.

Tikmēr vaicāti, cik valūtas maiņas vēl varētu tikt piedzīvotas Latvijā, 28% respondentu pauda viedokli, ka pāreja uz eiro ir bijusi pēdējā. Vēl vienu valūtas maiņu Latvijā sagaida 14% respondentu, divas – 11%, trīs - 4%, bet četras un vairāk – 3% respondentu. Salīdzinoši lielai daļai pētījuma dalībnieku gan nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā (40%).

Jau vēstīts, ka absolūtais vairākums jeb 84% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir pieraduši pie eiro.