Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri šonedēļ notikušajā ES lauksaimniecības ministru sanāksmē aizvien nespēja vienoties par situācijas definēšanu piensaimniecības nozarē, vairākām valstīm nepiekrītot, ka šobrīd ES piensaimnieki kopumā piedzīvotu krīzi.
Par krīzi šī brīža situāciju piensaimniecības nozarē vēlētos dēvēt Bulgārija, Rumānija, Polija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija, bet lielākā daļa no pārējām dalībvalstīm situāciju lielākoties vēlas dēvēt par svārstīgiem tirgus apstākļiem, liecina portāla "Delfi" rīcībā esoša informācija.
Ja dalībvalstīm tomēr izdotos vienoties par krīzes esamību, tad nākamais solis būtu kompensācijas mehānisma izveide un papildus finanšu palīdzības pieprasīšana Latvijai.
Kā Briselē žurnālistiem vērtēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), šobrīd Latvijas iespējas šajā jautājumā aizstāvēt savas intereses ir stipri ierobežotas, ņemot vērā, ka prezidentūras prezidējošajai valstij jāievēro zināmi neitralitātes principi. Tiesa, kā norāda Dūklavs, Latvijas intereses un viedokli 26.janvāra sanāksmē solidāri aizstāvējuši Igaunijas un Lietuvas nozaru atbildīgie ministri.
Ministrs gan pieļāva, ka varētu panākt atkārtotu izņēmumu statusu Baltijas valstīm, par kurām EK vienotos, ka atbalsts ir nepieciešams. Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) 27.novembrī oficiāli publicējusi regulu par 7,7 miljonu eiro piešķīrumu Latvijas lauksaimniekiem, kas novirzīts zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest Eiropas Savienības lauksaimniecības produktus.
Šobrīd Latvijai kā prezidējošai valstij ir tiesības šo jautājumu atkārtoti iekļaut nākamās ministru tikšanās darba kārtībā. Pēc Dūklava teiktā nākamajā sanāksmē šis jautājums arī tiks skatīts atkārtoti, līdz tam dalībvalstis centīsies izveidot kvantitatīvus kritērijus, pēc kuriem ES varētu vienoties par krīzes esamību. Nākamā ministru tikšanās reize paredzēta 16.martā.
Tikmēr, kā liecina EK publiskotā informācija, ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans šobrīd uzskata, ka pareizais solis, lai risinātu situāciju nozarē, būtu tirgus paplašināšana, ES pastiprinot piena produktu tirdzniecības attiecības ar Āzijas valstīm, piemēram, Filipīnām, Dienvidkoreju un Japānu.
Dūklavs šādu risinājumu gan uzskata par šaubīgu, norādot: "Es īsti nezinu, kā mēs savu piena produkciju tur aizgādātu."
Jau ziņots, ka Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu - liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
