Kopš pagājušā gada septembra spēkā ir jauni noteikumi, kas nosaka, kā pērkot īpašumu Latvijā, ārvalstnieki var iegūt uzturēšanās atļauju. Līdzšinējo 150 tūkstošu eiro vietā šobrīd slieksnis ir 250 tūkstoši, ko uzņēmēji no "Latvijas konkurences attīstības fonda" vēlas samazināt, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Imigrācijas likumu Saeimas deputāti atvēruši, lai tajā iestrādātu Iekšlietu ministrijas ieteikumu - nepieciešamības gadījumā ļaut Ministru kabinetam apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu. Priekšlikumu iesniegšanai vajadzēja beigties jau 10.decembrī. Tomēr pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lūguma process pagarināts līdz 10.februārim, jo tieši ar ZZS "Latvijas konkurences attīstības fonda" uzņēmēji sākuši deputātu pārliecināšanu.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis raidījumam atklājis, ka trešdien pie viņiem bijuši Darba devēju konfederācijas pārstāvji. "Tas priekšlikums varētu parādīties Saeimā. Es nedomāju, ka mūsu frakcijā par šo slieksni varētu būt arī kādas dziļas iebildes. Jo vakar tā argumentācija bija tāda diezgan pamatota. Cipari jau nav pagrābti no gaisa. Tā kā mēs esam atvērti šai sarunai," atzinis Brigmanis.
Kā norāda "Nekā personīga", uzņēmēji grib atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu - to varētu iegūt nevis pērkot vienu īpašumu par 250 tūkstošiem, bet trīs īpašumus par 180 tūkstošiem eiro. Tāpat esot jāmazina arī robeža īpašumu kadastrālai vērtībai - 80 tūkstoš eiro vietā 58 tūkstoši eiro. Pārliecināt Saeimas deputātus devies Komercbanku asociācijas šefs, vienalicīgi arī Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvis Mārtiņš Bičevskis un cilvēks, kurš vēl pats pirms dažiem mēnešiem sēdēja Saeimas deputāta krēslā Viktors Valainis.
Tagadējais nodibinājuma "Latvijas konkurences attīstības fonds" priekšsēdētājs Valainis atzinis, ka LDDK izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz nodrošināt 79 miljonu ieplūdi nodokļos, kurus varētu novirzīt DP kapacitātes stiprināšanai. Nodokļus paredzēts iekasēt, optimizējot šo programmu, proti, likt samaksāt par turpmāko pāreju TUA pagarinājumu ņemot šiem TUA saņēmējiem tiktu dota iespēja 5+5 gadi. "Mēs piedāvājam par šo pāreju uz nākamajiem pieciem gadiem paprasīt 15 000 eiro komisiju," raidījumam atklājis Valainis.
Raidījums atsaucas uz pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" pētījumu par 300 dārgākajiem darījumiem Rīgā un Jūrmalā, kas atklājis, ka daudzi ārvalstnieki apmaiņā pret TUA var atļauties arī īpašumus, kas pārsniedz 250 tūkstoš eiro slieksni.
Starp tirgotājiem arī firmas, kas finansē "Latvijas konkurences attīstības fondu". Tā ekspremjera Māra Gaiļa SIA "Ģipša fabrika" šajā laikā pārdevusi 12 dzīvokļus vērtībā virs 250 tukstošiem eiro. Kopā pa gandrīz 6 miljoniem eiro (5 921 926 eiro). Dārgākais dzīvoklis maksājis 1 miljonu 40 tūkstošus. Firma "Sky garden" Jūrmalā, Asaru prospektā 53, pārdevusi 10 dzīvokļus virs 250 tūkstošu eiro robežas. Kopā ieņemti 2,8 miljoni eiro. SIA "Merks" pārdevis trīs īpašumus. Kāds 333 kvadrātmetru dzīvoklis pārdots par 1 miljonu 51 tūkstoti eiro.
Deputātus par uzturēšanās atļaujām atbildīgajā Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijā pirms divām nedēļām uzrunājusi Drošības policija. Tās pārstāvis centies tautas kalpus pārliecināt, ka ierobežojumus atcelt nevar.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) norādījis, ka DP komisijā atklātā sēdē apstiprinājusi, ka viņi šajā ģeopolitiskajā situācijā neuzskata, par iespējamu samazināt slieksni kāds ir pašlaik kopš 1.septembra.
DP vadītājs Normunds Mežviets raidījumam apstiprinājis, ka atļauju saņēmēji var radīt draudus Latvijas drošībai un līdz šim trūcis naudas, lai pārbaudītu visus iebraucējus. To policija sākusi tikai šogad.
"Tātad situācijā, ja mēs nespējam ļoti efektīvi nokontrolēt cilvēkus, pārbaudīt, kas šeit vēlas ieceļot un saņemt TUA, mēs nespējam pilnībā izlēgt iespēju, ka šeit var iebraukt arī personas, kas saistītas ar ārvalstu specdienestiem, cilvēki, kas, uzturoties šeit valstī, var sniegt atbalstu tautiešu politikas organizācijām Latvijā vai kādām citām pretvalstiskām aktivitātēm. Par to, ka nedraudzīgu valstu pilsoņi pakāpeniski vairo savu klātbūtni mūsu valstī nozīmīgos tautsaimniecības sektoros," atzinis Mežviets.
Drošības iestādēm, lai tās spētu pārbaudīt visus iebraucējus, naudu politiķi iedeva tikai no šī gada janvāra.
Raidījums atgādina, ka uzturēšanās atļauju programma ir spēkā piecus gadus un Drošības policijai jau šobrīd jāsāk pārbaudes par tiem ārvalstniekiem, kuri tās saņēma kā pirmie un vēlēsies tās pagarināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
