Pašlaik minimālais īpašuma slieksnis visā Latvijā noteikts 250 tūkstošu eiro apmērā.
Turklāt nozare rosina atcelt ierobežojumu, ka par noteikto vērtību jāiegādājas viens īpašumus - turpmāk trešo valstu pilsoņiem varētu atļaut pirkt līdz trim īpašumiem.
"Tirgum neadekvātā 5% valsts nodevas likme, ņemot vērā pašreizējo situāciju, būtu jāsamazina līdz 2%," vēsta laikraksts.
Tiek rosināts arī padarīt TUA saņemšanas procesu investoriem labvēlīgāku. Proti, potenciālais īpašuma pircējs varētu doties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un iegūt atbildi, vai viņš varēs saņemt TUA, ja iegādāsies īpašumu likumā paredzētajā vērtībā, vai ne. "Šāda kārtība novērstu situācijas, kad īpašumu nopērk, bet TUA tā arī nesaņem," skaidro laikraksts.
Pēc Latvijas Bankas novērtējuma TUA programma līdz 1. septembra grozījumiem Imigrācijas likumā sniedza aptuveni 1,5% no Latvijas kopprodukta, kas bija aptuveni 350 miljoni eiro gadā.
Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Jānis Dombrava atzinis, ka partija ir līdzatbildīga par TUA sliekšņa samazināšanu. "Jāspēj paskatīties ne tikai no biznesa, bet arī valsts viedokļa. Drošības policija atzinusi, ka TUA rada būtisku draudu Latvijas drošībai, ar šādiem vārdiem taču nemētājas. Mums nav jāpārdzīvo, ja kāds konkurētspējīgs biznesmenis bankrotē, bet jāstimulē būvniecības nozare kopumā," sacīja Dombrava. Savukārt Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis paudis atbalstu nosacījumu atvieglošanai: "Jo pagājušajā gadā, kad tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, bija pavisam cita ekonomiskās attīstības perspektīva - nebija Krievijas jautājuma. Šis apstāklis mainīja spēles noteikumus, tagad tas spiež samazināt slieksni TUA saņemšanai."
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska savukārt skaidroja, ka nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru atbalsts, mīkstinot TUA programmas nosacījumus, ir īstermiņa risinājums, kas piemērojams tautsaimniecības atdzišanas fāzē, bet nevar kalpot kā ilgtermiņā. "Šobrīd, Latvijas ekonomikai strauji atdziestot, būtu īstais laiks tās sildīšanai izmantot iepriekšējos gados uzkrātās rezerves. Tā kā tādu nav, TUA nosacījumu mīkstināšana šķiet gandrīz vienīgais ekonomikas sildīšanas instruments. Diemžēl nav veiktas arī strukturālās reformas izglītības nozarē, kas ļautu cerēt ekonomikas attīstīšanos, kas bastīta uz zināšanām," atzina Rutkovska.
Vienlaikus ekonomiste atzinusi, ka programmai ir vairāki riski, piemēram, tās dēļ var pieaugt mājokļu cenas, apgrūtinot Latvijas iedzīvotāju iespējas tikt pie kvalitatīva mājokļa. Rutkovska rosināja veicināt investīcijas ražojošajā sfērā - pamatkapitālā.