Līdz 2020.gadam Latvijai ēnu ekonomikas īpatsvars jāsamazina līdz vidējam ES līmenim, uzskata FM  (13)

Politiķis uzsvēra, ka tad varēs uzskatīt, ka darbs šajā jomā tiek veikts apmierinoši un situācija ar ēnu ekonomiku tiek kontrolēta. Šāds mērķis ir sasniedzams, iespējams, pat ātrāk par 2020.gadu, pauda Ašeradens.

Kā galvenos Ēnu ekonomikas ierobežošanas konsultatīvās padomes izaicinājumus FM parlamentārais sekretārs minēja vienošanos ar sabiedrību par ēnu ekonomikas ierobežošanas nepieciešamību, konstruktīvu dialogu ar nozarēm, sociālos līgumus un to pārskatīšanas modeļu izstrādi, efektīvas publiskās komunikācijas stratēģiju izstrādi, valsts iestāžu savstarpējo koordināciju ēnu ekonomikas ierobežošanā, kā arī likumdošanas iniciatīvas.

Pēc dažādām aplēsēm, pašlaik ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 25% līdz 30% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone minēja dažādus virzienus cīņā ar ēnu ekonomiku. Pēc viņas domām, ir ļoti svarīga sabiedrības nostāja šajā jautājuma, tāpēc cilvēki jāspēj uzrunāt. Būtiska ir arī administratīvās kapacitātes stiprināšana, sacīja Pētersone, skaidrojot, ka ar to nedomā štata vietas, bet uz šo jautājumu jāskatās plašākā kontekstā, proti, tehniskus līdzekļus, infrastruktūras sakārtošanu.

Runājot par nereģistrētās uzņēmējdarbības samazināšanu, VID ģenerāldirektore pauda viedokli, ka būtu fundamentāli jāpārskata politika, jo ir dažādi režīmi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksai, mikrouzņēmumu režīms, kā arī citi. Tāpēc būtu jāizvērtē citu valstu regulējums un jāizsver, ko darīt, lai cilvēkiem regulējums būtu skaidrs un būtu stimuls maksāt nodokļus.

Pētersone, runājot par aplokšņu algām, akcentēja, ka ļoti liela problēma saistīta ar neuzskaitītām darba stundām. Aptuveni 50% no visiem nodarbinātājiem strādā nepilno darbu laiku, piebilda VID ģenerāldirektore. Turklāt, analizējot statistiku ilgākā laika periodā, varot secināt, ka pēc minimālās algas palielināšanas samazinās uzskaitītās nostrādātās stundas. Līdz ar to, pēc Pētersones domām, no likumdošanas viedokļa būtu jāizvērtē iespējas, lai nebūtu iespējas "tik vienkārši manipulēt" ar šo jautājumu. Būtu arī jāpārskata sodi par aplokšņu algām, kā arī jāveicina tiesnešu un VID amatpersonu apmācība vienotas izpratnes panākšanai, piebilda Pētersone. Savukārt nelikumīgās preču aprites samazināšanai jāsakārto kases aparātu normatīvais regulējums, kā arī jārisina citi jautājumi.

Vērtējot situāciju kopumā, VID ģenerāldirektore pastāstīja, ka pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 3,7% pieauga iekasētie nodokļi, savukārt šogad izvirzītais mērķis paredz nodokļu iekasēšanu palielināt vēl par 5,4%.

Komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) teica, ka komisija vēl atgriezīsies pie šī jautājuma, kā arī uzsvēra, ka ēnu ekonomika ir būtiska Latvijas tautsaimniecības problēma, kas kropļo uzņēmējdarbības vidi un atstāj lielu robu valsts budžeta ieņēmumos.