Krievijas izcelsmes kapitāla kontrolētā AS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" (RER) masveidā atlaiž darbiniekus, savukārt Krievijas korporācijas "Uralvagonzavod" meitasuzņēmums "UVZ Baltija" (tagad "Baltic Railway Holding") apturējis daudzmiljonu investīcijas vagonu ražošanas cehā Jelgavā, vēsta LTV7 raidījums "Ļičnoje delo".
Jelgavā šogad bija jāsāk darbība kravas vagonu ražošanas līnijai. Vagonu ražošana bija plānota bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā, taču jaunās vagonu rūpnīcas celtniecība apturēta pagājušā gada beigās.
LTV7 žurnālistu iztaujātais apsargs pastāstīja, ka celtniecība pašlaik nenotiek. "Pagaidām nē. Kaut kādas problēmas. Strādnieki? Viņi tur visu pabeidz, savāks materiālus, un viss," atklāja strādnieks.
Iepriekš bija plānots, ka "Uralvagonzavod" ieguldīs savā meitasuzņēmumā Latvijā 20 miljonus eiro, radot 300 jaunas darbvietas, gada apgrozījums bija plānots līdz pat 114 miljoniem eiro. Jelgavā bija paredzēts ražot slēgtus vagonus, graudu pārvadāšanas vagonus un cisternas. Lielāku produkcijas daļu plānoja eksportēt uz Krieviju un Ukrainu.
Kompānijas vadība atteikusies komentēt situāciju, kā arī atklāt turpmākos plānus. Arī Jelgavas pašvaldība līdz šim nav saņēmusi skaidru informāciju par ražotnes likteni.
"Ir solījums, ka projekts turpināsies un netiks apturēts, darbības ir, bet rezultātus šodien nevaru nosaukt," LTV7 atzinis Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Arī RER pārdzīvo grūtības saistībā ar problēmām Krievijas tirgū. Saskaņā ar 2012.gada datiem tajā bija nodarbināti 979 cilvēki. Uzņēmums ražo elektromotorus elektrovilcieniem, galvenais produkcijas noieta tirgus ir Krievija. Pērn Eiropas Savienības valstu noteiktās sankcijas un tam sekojošā rubļa vērtības krišanās noveda pie tā, ka uzņēmums 21.janvārī Rīgas biržai "Nasdaq Riga" paziņoja, ka plāno apgrozījuma kritumu no 34 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 20 miljoniem eiro šogad.
Rūpnīcas vadība kategoriski atsakās plašāk komentēt oficiālo paziņojumu, savukārt strādnieki pie rūpnīcas ieejas runā par masu atlaišanām.
"Re, burtiski janvārī divās nedēļās visi aizgāja, visi uz [darba] biržu. Nu, daži cilvēki palikuši, lai apkalpotu iekārtas," raidījumam "Ļičnoje delo" atklāja strādnieki.
Pašlaik rūpnīcā strādā 100-200 cilvēki. RER meistars Andrejs LTV7 pastāstīja, ka formāli darbinieku atlaišana nenotiek štatu samazināšanas dēļ (šāds atlaišanas pamatojums liktu izmaksāt atlaistajiem darbiniekiem kompensācijas), bet gan pēc "pušu savstarpējās vienošanās".
"Pamatā visus atlaiž. Palikuši tur tikai pensionāri, kurus biržā neņem," sacīja Andrejs.
Raisa, kura RER nostrādājusi visu mūžu, tagad pārdzīvo par savu dēlu, kurš tagad strādā rūpnīcā. "Viņš jau sen tur strādā, kādreiz es arī strādāju. Tagad viņš saka, ka viņiem būs štatu samazināšana 80%," stāstīja Raisa.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, laika posmā no decembra līdz janvārim bezdarbnieka statusu ieguvuši 149 bijušie RER darbinieki.
Pēc LTV7 aplēsēm, RER grūtību, "UVZ Baltija" projekta apturēšanas un vēl viena Jelgavas uzņēmuma ar Krievijas kapitālu "AMO Plant" bankrota dēļ bez darba palikuši aptuveni 600 cilvēki, bet Latvija nodokļos nav saņēmusi desmitiem miljonu eiro.
Jau ziņots, ka RER gaidāmā 2014.gada tīrā pelņa būs ap 0,7 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga". Neto apgrozījums 2014.gadā gaidāms 34 miljonu eiro apmērā.
Ņemot vērā rubļa kursa krišanās turpināšanos 2015.gadā, RER plāno pārdošanas apjomu un attiecīgi peļņas radītāju samazināšanos par 25-35%.
RER valde apstiprinājusi pasākumu plānu, kas nodrošina visa veida izmaksu optimizāciju un visa veida ražošanas izdevumu minimizāciju, kas nodrošinās budžeta plānu projektu izpildi par 2015.gadu - neto apgrozījumu ne mazāku kā 21 miljons eiro un tīro peļņu 0,5 miljonu eiro apmērā.
RER mātesuzņēmums 2013.gadā strādāja ar 33,57 miljonu eiro apgrozījumu un guva 3,54 miljonu eiro peļņu. 2012.gadā RER mātesuzņēmums strādāja ar 37,65 miljonu eiro apgrozījumu un guva 4,52 miljonu eiro peļņu.
Nākamo trīs gadu laikā RER bija iecerējusi ieguldīt 17,21 miljonu eiro, lai īstenotu uzņēmuma tehnoloģisko modernizāciju un radītu jaunus produktus.
Jelgavā topošās vagonu rūpnīcas uzņēmums, AS "UVZ Baltija", 2014.gada septembrī mainījis nosaukumu uz "Baltic Railway Holding". Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas uzņēmumu neietekmējot, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Tatjana Mitina.
Atsaucoties uz "Baltic Railway Holding" valdes priekšsēdētāja Andreja Sačika teikto, Mitina informēja, ka īsumā Latvijas uzņēmuma darbību un vagonu rūpnīcas izveidi neietekmējot starpvalstu sankcijas, tostarp arī ES sankcijas pret uzņēmuma māteskompāniju - Krievijas lielāko vagonbūves koncernu "Uralvagonzavod" (UVZ).
"Baltic Railway Holding" jeb iepriekš "UVZ Baltija" rūpnīcas būvniecība Latvijā tika atklāta 2013.gada 5.jūnijā, piedaloties arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.
Ar pilnu jaudu vagonbūves rūpnīcai bija jāsāk darboties 2015.gada jūlijā. Tajā bija paredzēts komplektēt dzelzceļa vagonus, kā arī veikt to remontu un apkopi. Ražotnē gadā iecerēts uzbūvēt līdz 2500 dažāda veida kravas vagonu un sasniegt 113 miljonu eiro apgrozījumu. Gatavo produkciju uzņēmums plānoja piegādāt Baltijas un NVS valstīm, bet nākotnē - arī Vācijai un citiem Rietumu tirgiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
