'Daugavas' produktus tajā pašā rūpnīcā turpinās ražot cits Vaivara uzņēmums  (29)

"Informācija ir izskanējusi nepareizi. "DK Daugava" pieder tikai piena pārstrādes rūpnīca. Rūpnīca savukārt pieder diviem īpašniekiem – viens ir Vaivars Aigars, kuram pieder 30%, otrs – divi Krievijas pilsoņi kopā ar Krievijas uzņēmumu "GogolMogol", viņiem kopā ir 70%. No Krievijas puses "DK Daugavas" darbība de iure ir pilnībā apturēta jau no rudens, kopš ieviesa embargo, jo tirgus pilnībā apstājās. Esmu arī izstājies no "DK Daugava" valdes, jo nevēlējos uzņemties saistības, kas varētu rasties pārējo īpašnieku darbības rezultātā. Mana firma "Agrofirma Daugava" ir noslēgusi līgumu ar piena rūpnīcu par tās izmantošanu, kur "Agrofirma Daugava" ir izvietojusi savu struktūrvienību un turpina ražot ar tiem strādniekiem, ko krievi atlaida, bet es pieņēmu atpakaļ. Viņi turpina strādāt tajā pašā rūpnīcā un ražo to pašu produkciju. Arī maizi turpinām cept," skaidro uzņēmējs.

Tā ka zīmols savulaik netika pārdots Krievijas investoriem, tad produkcija joprojām top ar zīmolu "Daugava".

Arī lopu ferma turpina strādāt. "Lopu varbūt ir nedaudz mazāk, to skaits nemitīgi mainās. Teliņš dzimst, un galviņa ir klāt. Nekas nav apstājies un arī neapstāsies. Krievi ražoja galvenokārt puscieto sieru, bija panākta vienošanās, ka viņi tam bez maksas var izmantot "Daugavas" zīmolu, un to viņi arī darīja. Zīmolam ir gandrīz lielāka vērtība nekā pašai ražotnei. Zīmols ir pamats, lai tirgū vispār pastāvētu. Bet krievi nebija gatavi zīmolu pirkt. Viņi gribēja ražot arī "mocarella" tipa sieru, ko prese piešuva man, bet kaut kas tāds man pat sapņos nav rādījies."

Savukārt pārdošanā par 875 tūkstošiem eiro izliktās fermas, tikpat vērtā trīsstāvu māja, Sērenes maizes ceptuve par 485 tūkstošiem eiro, atpūtas mājiņa par 145 tūkstošiem eiro un šautuves komplekss, par kuru tiek prasīti 175 tūkstoši eiro ir Vaivara, nevis uzņēmuma īpašumi. "Cilvēkiem liekas, ka te viss pieder krieviem. Nē, krieviem nepieder nekas, izņemot 70% no piena pārstrādes rūpnīcas. Visu pārdodu kā privātpersona, bet "Agrofirma" veic juridisko darbību," laikrakstam norāda Vaivars.

Lēmumu pārdot šos īpašumus viņš pamato ar koncentrēšanos uz šaurāku biznesa jomu, turklāt norāda arī uz pārlieko birokrātiju un nodokļu slogu.

"Lopkopība ir viens no smagākajiem biznesiem, toties viszemāk atalgotais. No rīta līdz vakaram kūts un sūdi, trīsreiz dienā jāslauc un jābaro, dzemdības un ārstēšana. Tas ir nemitīgs fizisks un garīgs darbs tajā smirdoņā aukstumā vai karstumā. Bet nopelna visvairāk tas, kurš strādājis vismazāk – pārdevējs," uzskata uzņēmējs. Viņš skaidro, ka bijis ražotājs, gan pārstrādātājs, gan pārdevējs, tāpēc zina, uz kā gulstas vislielākais smagums. "Mēģināju strādāt ar lielveikalu tīkliem "Rimi", "Maxima". Atdevu produktus par labu cenu, bet viņi piena pakai uzlika 48 līdz 49% uzcenojumu. Dabiski, cilvēki, veikalā ieraugot pienu par eiro litrā, saka, ka Vaivars galvu saspiedis. Lielveikalu politika ir tāda, bet, piemēram, mūsu veikaliņā piens maksā 59 centus. Ar visu uzcenojumu. Kilograms biezpiena – 1,49 eiro."

Kopš Krievijas embargo ieviešanas ievērojami samazinājušies ražošanas apjomi piena pārstrādes rūpnīcā. Savulaik kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedzis 300, bet pēc embargo ieviešanas Krievijas puse atbrīvojusi visus 35 rūpnīcā strādājošos, bet Viavars atpakaļ pieņēmis septiņus. Tagad rūpnīca "tiek darbināta" vien divas reizes nedēļā.

Savukārt uz jautājumu par to, vai bijis pareizs pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums pārdot daļu uzņēmuma "GogolMogol", lai segtu saistības ar "Swedbank", Vaivars atzīst, ka šis solis bija pareizs, jo viņam nav bijusi interese strādāt ar Krieviju. "Man svarīgāks bija rūpnīcas izdevumu sadalījums un iespēja dzēst saistības."

Savukārt, runājot par nākotnes plāniem, viņš saka: "Izveidošu kādu mazu biznesiņu. Neesmu jau cilvēks, kas gulēs un cauru dienu skatīsies televizoru. Gribu izveidot tādu biznesu, lai būtu mazāka atkarība no šīs valsts. Entuziasmu cilvēkos biznesā nokauj attieksme no augšas. Tā nerosina pelnīt un maksāt nodokļus."