Ekonomikas atdzišana: Latvija piedzīvo deflāciju (plkst. 16:30)  (176)

Tādējādi pirmo reizi kopš 2013.gada nogales Latvijā novērota deflācija.

Precēm cenas janvārī samazinājās par 1,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.

Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau brīdinājis, ka Latvijas ekonomika pamazām atdziest. Par veselīgu ekonomiku uzskata tādu, kurā vidējais inflācijas līmenis ir 2%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015.gada janvārī, salīdzinot ar 2014.gada janvāri, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija dārzeņiem un kartupeļiem. Cenu kritums novērots arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, cukuram, augļiem, eļļai un taukvielām. Savukārt cenu kāpums bija maltai kafijai, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 9,3%. Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,5%, ko ietekmēja cenu kritums alum un vīnam. Savukārt dārgāki kļuva stiprie alkoholiskie dzērieni.

Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem pieauga par 5,8%, ko ietekmēja elektroenerģijas tirgus liberalizācija. Gada laikā sadārdzinājās arī ūdens piegāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, savukārt lētāka kļuva siltumenerģija un gāze.

Transporta grupā cenas samazinājās par 8,8%, ko būtiski ietekmēja cenu kritums degvielai par 19,2%. Cenas samazinājās arī automašīnu rezerves daļām un piederumiem.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieauga par 3,5%. Kafejnīcās un restorānos cenas palielinājās par 3,7%, ēdnīcās – par 3,3%. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija slimnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenu sadārdzinājums – kultūras pakalpojumiem, īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm.

2015.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,1%. Precēm cenas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,1%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas cenas samazinājās par 0,2%, galvenokārt akciju ietekmē gaļai un gaļas izstrādājumiem (-0,9%). Cenu kritums novērots arī pienam un piena produktiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem. Cenas pieauga augļiem (galvenokārt vīnogām un banāniem), sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem, maltai kafijai.

Sezonas atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 7,9%, apaviem – par 4,5%.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas dēļ, janvārī elektroenerģija kļuva dārgāka vidēji par 27,6%. Cenas pieauga atkritumu apsaimniekošanai, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kanalizācijas pakalpojumiem. Lētāka kļuva siltumenerģija un gāze.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pārmaiņām transporta grupā bija degvielas cenu kritumam par 7,8%. Lētāki kļuva pasažieru jūras transporta pakalpojumi un pasažieru gaisa transporta pakalpojumi.

Inflācija atgūsies līdz ar naftas cenu un eksportu

"Nordea" ekonomikas eksperts Gints Belēvičs uzsver, ka šādi patēriņa cenu dati neizbrīna, jo arī Eirozonā un mūsu kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā - vērojama deflācija, tā piemēram, Igaunijā janvārī cenas samazinājušās par 1,3%.

"No vēl lielāka deflācijas rādītāja janvārī mūs "paglābušas" pieaugošās izmaksas par mājokļa uzturēšanu, kur galvenais vaininieks ir elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām. Šī procesa rezultātā, saskaņā ar statistikas datiem, elektroenerģija mājsaimniecībām kļuvusi par 27,6% dārgāka," norāda Belēvičs.

Viņš šajā gadā prognozē ļoti mērenu inflāciju līdz 1%, kas tiks nodrošināta, pateicoties relatīvi zemajām izejvielu cenām, kā arī kopējai zemās inflācijas videi Eiropā. Inflāciju veicinoši notikumi joprojām būs janvārī veiktā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām, Rīgas Satiksmes braukšanas biļešu cenu paaugstināšana, kā arī arvien pieaugošās alkohola un tabakas izstrādājumu cenas.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka janvārī, salīdzinot decembri, patēriņa cenas pieauga vien par 0,1%. Kāpums gan bija izteikti zemāks par to, kas vēl salīdzinoši nesen tika gaidīts. "Protams, nepatīkamākais notikums janvārī mājsaimniecībām bija cenu kāpums elektroenerģijai. Tomēr 50% šī kāpuma ietekmi uz inflāciju dzēsa cenu kritums degvielai," norāda eksperti.

Savukārt par gada laikā piedzīvoto deflāciju viņš secina, ka lielāko ietekmi uz cenu līmeņa kritumu veido cenu samazināšanās energoresursiem un pārtikas produktiem. "Vērojamā zemas inflācijas vide turpinās dominēt, kur noteicošie faktori būs energoresursu un pārtikas cenu izmaiņas. Gada pirmajā pusē naftas cenas saglabāsies zemas. Tad pamazām, ilgākā laika periodā, tās varētu stabilizēties ap 70 dolāriem par barelu, kas liks atgūties arī inflācijai," prognozē Gašpuitis.

Savukārt pārtikas cenu kāpums kādu laiku nenotiks, bet izmaiņas paredzamas vien tad, kad tiks panākti pārliecinošāki rezultāti eksportā. "Tikmēr būs vērojama arī turpmāka vēlme celt dažādus administratīvos tarifus. Tādejādi gada pirmajā pusē Latvijā atgriezīsies deflācija, bet gada otrajā kāpums varētu būt nedaudz straujāks. Ja naftas cenu kāpums būs gauss, inflācija šogad var izrādīties zemāka par pērn uzrādīto un pašreizējo prognozi 0,7%," atzīst "SEB bankas" eksperts.

Kopējā cenu līmeņa izmaiņas Latvijā šogad būs tuvu nullei un neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kurā nulles pusē. Šodien izziņotie patēriņa cenu dati liek domāt, ka gada vidējais rādītājs drīzāk būs ar mīnusa zīmi. Deflācijas atgriešanās Latvijā bija gaidāma, taču nebija pārliecības, ka tas notiks janvārī. Gada pirmajā mēnesī dzīves dārdzība saruka par 0,4% salīdzinājumā ar pērno janvāri, portālam "Delfi" norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

"Nevarētu teikt, ka ekonomika kopumā būtu smagi cietusi Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma dēļ, taču atsevišķi uzņēmumi nonākuši ievērojamās grūtībās un vieglas stresa pazīmes ir redzamas arī makro datos," norāda eksperts.

Viņš atgādina, ka ir publicēti arī atjaunotie dati par mājsaimniecību patēriņa groza struktūru. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu īpatsvars tajā sasniedzis zemāko līmeni neatkarības periodā – 23,7%. Tas noticis, par spīti diezgan straujam pārtikas pārdošanas kāpumam pērn, kas acīmredzot atspoguļo kvalitātes pieaugumu, jo iedzīvotāju skaits diemžēl nepalielinās. Deviņdesmito gadu vidū šo produktu īpatsvars bija ap 50%, kas bija "nopietnas", gluži vai Āfrikas līmeņa nabadzības rādītājs, bet tagad tātad ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, rezumē Strautiņš.

Arī "Citadeles" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska skaidro, ka viens no galvenajiem inflāciju paātrinošiem faktoriem janvārī ir bijusi elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām. Gada sākumā elektrības tarifi mājsaimniecībām sadārdzinājās par vidēji 27%, kas pielika nepilno procenta punktu klāt pie janvāra inflācijas rādītāja. Degvielas cenu, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu samazinājums turpretim pavilka kopējo patēriņa cenu līmeni uz leju. Līdzīgi, kā iepriekšējos gados sezonas atlaides apģērbu un apavu veikalos arī šā gada sākumā "strādāja" cenu pazeminājuma virzienā. "Savukārt pretstatā iepriekšējos gados reģistrētiem kāpumiem, dārzeņu cenas janvārī demonstrēja šai sezonai netipisko noturību, kas daļēji varētu būt skaidrojams arī ar Krievijas importa embargo atbalsi," secina Striževska.

Viņa gan norāda, ka, ņemot vērā straujo energoresursu cenu kritumu kopš 2014.gada vidusdaļas, deflācijas spiediens nav nekas neierasts arī Eiropas mērogā. Gada inflācija eirozonā jau kopš pērnā gada nogales ir ieslīdējusi negatīvajā zonā, arī Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, gada laikā tiek reģistrēti patēriņa cenu kritumi.

"Kaut arī naftas cenas pasaules finanšu tirgos acīmredzot sataustīja zemāko punktu un kopš janvāra beigām ir nedaudz paaugušas, siltumenerģijas un dabasgāzes tarifi, kuros energoresursu cenu pārmaiņas atspoguļojas ar zināmu aizkavēšanos, arī tuvāko mēnešu laikā turpinās vilkt kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā uz leju," prognozē Striževska.