72% LTRK biedru atbalsta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām Latvijā  (1)

Vienlaikus gandrīz viennozīmīgo uzņēmēju apvienības biedru atbalstu pavada prasība termiņuzturēšanās atļauju turpmāko izsniegšanas kārtību mainīt, apzinot un pamatojot procesā iegūto ieņēmumu izlietojuma efektivitāti Latvijas tautsaimniecības mērķu sasniegšanā, portālu "Delfi" informēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK vadītājs Saeimai adresējis biedru ierosinājumu izstrādāt ekonomiski pamatotu mehānismu. Uzņēmēji uzskata, ka ar to termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā iegūtie līdzekļi stimulētu ne vien būvniecības nozari, bet arī citu Latvijas tautsaimniecībai svarīgu nozaru attīstību. Tāpat mehānisms veicinātu nodarbinātību visos valsts reģionos, ne tikai galvaspilsētā, Rīgas rajonā un Jūrmalā.

Atsaucoties uz "Citadele Index" 2014.gada decembra pētījumu, Endziņš norāda, ka "patlaban, Latvijas ekonomikas izaugsmei sabremzējoties un komersantu noskaņojumam kļūstot pesimistiskam, nepieciešams vairāk uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu lēmumu". Taču Latvija pašreiz uzņēmusi pretēju kursu, uzsver LTRK vadītājs, uzskaitot Saeimas un valdības šogad spēkā stājušos lēmumus. Proti, lēmumi paredz ieviest papildu materiālo atbildību uzņēmumu valdes locekļiem par nodokļu saistībām un paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no līdzšinējiem 9% uz 11%.

"Kas mūs sagaida šogad? Novēlota piekļuve ES fondu jaunā plānošanas perioda finansējumam un ārvalstu investīciju pieplūduma samazinājums, ierobežojot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu?" retoriski vaicā uzņēmēju biedrības pārstāvis.

LTRK aptaujas rezultāti liecina, ka 64% anketēšanas dalībnieku atbalsta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Tāpat 65% aptaujāto LTRK biedru atbalsta to izsniegšanu pret investīcijām kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Līdzīgi sadalās to LTRK biedru viedoklis, kuri atbalsta un iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret ieguldījumiem Latvijā reģistrētas kredītiestādes pakārtotajās saistībās – 49% respondentu to atbalsta, savukārt 51% iebilst.

Kā vēstīts, no 2014.gada 1.septembra minimālā vērtība nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ir 250 tūkstoši eiro. Iepriekš termiņuzturēšanās atļauju varēja saņemt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus 142,3 tūkstošu eiro apmērā Rīgā vai 71,15 tūkstošu eiro apmērā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.