Viņš atzīmē, ka jaunajā likumprojektā ir iebalsoti vairāki panti, ko mazumtirgotāji nevar atbalstīt, jo tie ne tikai nav saprotami, bet arī liecina, ka deputāti nav ņēmuši vērā mazumtirdzniecības specifiku.
Uz dažiem formulējumiem Saeimas deputātiem adresētā vēstulē iepriekš norādīja vairāki mazumtirgotāji: SIA "Maxima Latvija", SIA "Rimi Latvia", SIA "Latvijas tirgotāju savienība" ("LaTS"), SIA "Narvesen Baltija", SIA "Elvi Latvija", SIA "Iepirkumu grupa" un SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe".
Tirgotāji atzīmē, ka likumprojektā formulēts, ka mazumtirgotājam aizliegts akcijas atlaidi piemērot preču pārdošanas veicināšanas laikā nerealizētām precēm.
Tas nozīmē, ja mazumtirgotājs ir nopircis svaigo produkciju, piemēram, lasi, un nav varējis iztirgot vēlamo daudzumu paredzētajā akcijas periodā, bet realizācijas termiņi to spiež iztirgot īsā termiņā, tirgotājs nevar to darīt. Atliek aizvest produktus uz izgāztuvi, secina tirgotāji.
Šāda punkta formulējums ir ierobežojums mazumtirgotājam brīvi rīkoties ar produktiem, nosakot cenu, īpaši tas ir svarīgi, ja to attiecina uz produktiem ar īsiem derīguma termiņiem.
Tāpat likumprojektā iestrādāts ierobežojums, kas aizliedz kompensēt mazumtirgotāja izmaksas, kas saistītas ar mazumtirgotāja loģistikas pakalpojumu izmaksām. Šāds formulējums liedz diskutēt mazumtirgotājam ar piegādātāju par labāko veidu, kā produktu vislabāk nogādāt pie pircēja konkrētā veikalā, konkrētā laikā, daudzumā un kvalitātē, uzsver tirgotāji.
"Šajā gadījumā nav runa tikai par lielajiem tīkliem. Proti, arī mazākiem tirgotājiem ir savi loģistikas centri, kur komplektē produktus uz veikaliem. Tāda ir mazumtirdzniecības darba specifika. Tas ne tikai samazina transportēšanas izmaksas un fiziski automašīnu skaitu uz ceļiem un ielām, samazinot izmaksas, bet ļauj nodrošināt produktu piegādi nepieciešamajā laikā un daudzumā uz katru veikalu," skaidro Krūzītis.
Tāpat likumprojektā strikti noteiktā samaksas kārtība, nosakot desmit dienas visām dārzeņu un ogu piegādēm no visas pasaules, būtiski izmainīs šo produktu piegādes ceļus, sadarbības partnerus un, iespējams, produkta cenu veikalu plauktos.
Līdz šim par dārzeņiem un ogām Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, mazumtirgotāji ar piegādātājiem vidēji norēķinājās 30 dienās. Ārpus Latvijas citās valstīs nav strikti limitētas šādas mazumtirgotāju un piegādātāju attiecības, jo tās balstās uz abpusēja izdevīguma un sadarbības principiem.
Arī likumprojektā noteiktā norēķinu kārtība mazumtirgotājiem nešķiet atbalstāma. Proti, jaunajā redakcijā norēķinu kārtība paredz, ka par dārzeņiem un ogām būs jānorēķinās desmit dienās, svaigiem produktiem ar derīgumu termiņu desmit dienas - 20 dienās, svaigiem produktiem ar derīgumu termiņu 20 dienas - 30 dienās.
Tāpēc LPTA izpilddirektors akcentē, ka šāda norēķinu kārtība, kas neparedz iespējas gadījumos, kad pusēm tas nav nepieciešams, vienoties, kā ir labāk un lētāk, nav saprātīga un saimnieciska rīcība.
"Šāda kārtība radīs papildu izmaksas tirgotājiem un piegādātājiem. Tikai vienam lielajam tirgotājam tie būs papildu 2000-3000 pavadzīmju mēnesī. Pavadzīmju apstrāde, produktu pieņemšana, bankas pārskaitījumi, kas atkarībā no katra individuāla tirgotāja būs papildu izmaksas un tas varētu būt 100 000-200 000 eiro gadā," norāda Krūzītis.
Tāpat likumprojektā ir paredzēti bargāki sodi nekā Konkurences likumā un Krimināllikumā. Proti, paredzēti 0,2% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, kas būtu ne mazāks par 350 eiro. Šādi sodi var šķist mazi vien tiem, kas reāli ikdienā nav saistīti ar uzņēmējdarbību, akcentē Krūzītis.
"Paliekot spēkā šiem nesamērīgajiem sodiem, mazumtirgotājam, sadarbojoties un slēdzot līgumus ar piegādātājiem, būs īpaši jāizvērtē vissīkākie sadarbības riski, jo tas varēs radīt zaudējumus vai arī kādam mazākam tirgotājam - pat darbības beigšanu. Kopumā likumprojekta otrais lasījums rada sajūtu, ka tas aizstāv kādu noteiktu grupu, lielu ražotāju intereses vai arī ārvalstu piegādātāju intereses, ignorējot, ka Latvijā pastāv arī mazumtirgotāji," atzīmē Krūzītis.
Tā kā starp likumprojekta otro un trešo lasījumu ir vēl kāds laiks, tirgotāji aicina Saeimas deputātus apsvērt arī to, kā katra no šīm normām ietekmēs produktu klāsta, cenu izmaiņas veikalos, savlaicīgu produktu piegādes veikalos un citas lietas.
Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, kas paredz, ka mazumtirgotājam, kurš negodīgā veidā izmantos varu pret piegādātāju, draudēs naudas sods līdz 0,2% no apgrozījuma.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem, kā arī līdzsvarot piegādātāju un mazumtirgotāju intereses preču mazumtirdzniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
