Rīgas dome kopā ar privātu kompāniju Rīgā vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju. Pilsētā nav siltuma jaudu iztrūkums, tādēļ bez šāda projekta varētu iztikt, tomēr pret ieceri ir valsts, jo liela katlu māja būtu tiešs konkurents "Latvenergo", kura iekārtu modernizēšanā ieguldīta liela nauda, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".
Šķeldas katlu māju ar aptuveni 100 MW jaudu uzņēmumam "Rīgas siltums" (RS) piedāvāja celt RS mazākuma akcionārs "Enerģijas risinājumi" ER. Pret bija valsts pārstāvji, bet atsaucās Rīgas domes cilvēki. Pērn RS un ER nodibināja kopuzņēmumu - "Rīgas BioEnerģija", kurā katram dalībniekam pieder puse. ER īpašnieks ir "TAK investīcijas". Šīs akciju sabiedrības īpašnieki uzņēmumu reģistrā nav redzami, bet kā vienīgo akcionāru sevi nosauc Guntars Kokorevičs, norāda raidījums.
Kokorevičs pirms dažiem gadiem atpirka ekspremjera Andra Šķēles ģimenes atkritumu biznesu, tagad viņam pieder lielākais atkritumu izvedējs "Clean R". Šķeldas katlu māja paredzēta Daugavas labajā krastā. Tur siltuma jaudas jau pilnībā nosedz "Latvenergo" gāzes termoelektrocentrāles (TEC), tādēļ šķeldas katlu māja būs tiešs konkurents. Vasarā katlumāja varēs pilnībā aizstāt TEC.
Raidījums norāda, ka pilsētas plānošanas dokumentos šāda šķeldas katlu māja nav atrodama. "Šķeldas katls ir paredzēts Daugavgrīvā, bet mazas jaudas," Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna skaidro, ka nepieciešama būtu katlu māja Daugavas kreisajā krastā un ir neizpratnē, kādēļ RS sagribējis celt Daugavas labajā krastā, turklāt tik apjomīgu. RS to pamato ar vēlmi samazināt tarifu. Rīgā apkures tarifs jau ir zemāks nekā Tallinā un Viļņā un viens no zemākajiem Latvijā. Šķeldas katlu māja to pamazinātu par 1-5%.
Janvāra beigās projektu prezentēja ekspertiem Rīgas energoapgādes padomē. Tur to kritizēja, pirmkārt, par gaisa maitāšanu, dedzinot un vedot šķeldu. Otrkārt, tika pārmests par katlu mājas ietekmi uz elektrības cenām. TEC vienlaicīgi spēj ražot gan elektrību, gan siltumu. Ja siltums Rīgai nav vajadzīgs, elektrība izmaksā dārgāk. Tieši pēdējais bija viens no iemesliem, kādēļ valsts pārstāvji no Ekonomikas ministrijas RS padomē šo projektu neatbalstīja. "Elektrība tiek tirgota vairumtirdzniecības biržā, un ja TEC neražo siltumu, tad cena ir augstāka, līdz ar to arī biržas cena ir augstāka," raidījumam saka RS padomes locekle Rota Šņuka.
Savukārt "Latvenergo" darbinieki pat nosauc visai konkrētus aprēķinus - TEC nestrādājot ar pilnu sparu, elektrība lietotājiem var sadārdzināties līdz 30 miljoniem eiro gadā. Teorētiski arī ar šķeldu varētu ražot elektrību, bet tad jaunajam uzņēmumam būtu jāpērk dārgāka tehnika, kas neatmaksātos.
Ekonomikas ministrija gan pieļauj - gāzes cenai paliekot zemai ilgi šķeldas katlu māja var nebūt dzīvotspējīga. "Mums par to bažas nav. [Gāzes] cena var kristies, mums vienkārši apmaksāšanas laiks būs lielāks," saka Guntis Skrodelis, katlu mājas kopuzņēmuma valdes loceklis.
Šķeldas katlu māja varētu izmaksāt līdz 45 miljoniem eiro un atmaksāties četros līdz sešos gados. RS apgalvo, ka šķeldas katlu mājai nebūt nebūs garantēta iespēja piegādāt siltumu rīdziniekiem - noteicošais būšot cena.
"Ja piedāvājums no TEC būs lētāks, visticamāk, pirksim no TEC," saka RS padomes priekšsēdētājs un Rīgas domnieks Vjačeslavs Stepaņenko (GKR). Viņš gan uzskata, ka katlu māja būs konkurētspējīgāka pat pie zemām gāzes cenām.
Pašlaik katlu mājai meklē vietu un rēķina nepieciešamās jaudas. To plānots pabeigt 2017.gada rudenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
