Kažokzvēru audzēšanas aizliegums: nozare atspēko piecus mītus; dzīvnieku aizstāvji piketē  (240)

Portāls "Delfi" novēroja, ka piketā ceturtdienas rītā bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, lielākoties jaunieši. Pikets norisinājās klusumā - dalībnieku mutes bija aizlīmētas ar melnu līmlenti. Piketa dalībnieki rokās turēja plakātus ar uzrakstiem "Nežēlīga greznība", "Kur ir mūsu balss" un citus.

Jānorāda, ka atbildīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš atbalstīja lēmuma projektu, kas paredz noraidīt pilsonisko iniciatīvu. Biedrības iesniegtā iniciatīva, ko parakstījuši 10 654 pilsoņu, paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Vienlaikus nozares uzņēmējiem plānots dot laiku darbības pārstrukturizēšanai.

"Pētījumos noskaidrots, ka kažokzvēru audzēšanas procesā nav iespējams nodrošināt dzīvnieku fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām atbilstošas labturības prasības. Dzīves apstākļu uzlabošana nevar pilnībā atrisināt dzīvnieku uzvedības, veselības problēmu cēloņus un novērst dzīvnieku ciešanas," klāsta biedrība. 

Pēc tās teiktā, kažokādu ražošana ir videi kaitīga - jāvērtē tās toksiskums, resursu patēriņš utt. Turklāt Amsterdamas līgumam pievienotais protokols par dzīvnieku aizsardzību liekot Eiropas Savienības dalībvalstīm ņemt vērā dzīvnieku labturību, bet pašreizējā nozares uzraudzība Latvijā nav efektīva.

Tikmēr Latvijas Zvēraudzētāju asociācija norāda, ka par nozari eksistē vairāki mīti, kas neatbilst realitātei. 

Fermās audzētās ūdeles un lapsas nav savvaļas dzīvnieki, bet gan selekcionēti lauksaimniecības dzīvnieki. Fermās tiek audzētas šķirnes, kuras veidotas zootehniķu, un speciālistu selekcijas darba rezultātā, vairāku desmitu gadu garumā. Pašlaik Latvijas zvēraudzētavās tiek audzētas dažādu tipu ūdeles un lapsas - baltās, sudrabzilās, pasteļkrāsas un citu šķirņu ūdeles, kādas savvaļā neeksistē. Arī tad, ja dzīvnieks izbēg no fermas, tas visbiežāk atgriežas, jo nav savvaļas dzīvnieks un ir pieradis pie aprūpes un barības.

Dzīvnieku aizsardzības un labturības normu ievērošana ir audzētāju prioritāte, jo tā vistiešākajā mērā ietekmē biznesa rezultātus un produkcijas kvalitāti, norāda asociācija. Visas savas dzīves laikā, jau kopš dzimšanas dzīvnieki saņem labāko aprūpi un tiek baroti ar speciāli gatavotu, pilnvērtīgu un sabalansētu barību, kas satur visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.

Kažokzvēru audzēšana ir viena no kontrolētākajām nozarēm saistībā ar dzīvnieku veselību un labturību. Latvijas zvēraudzētavās pilnībā tiek ievēroti visi Latvijas un Eiropas Savienības noteiktie standarti un direktīvas. Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas biedri arī piedalās Eiropas līmeņa kažokzvēru labturības programmā "WelFur", kuras ietvaros visās Eiropas kažokzvēru fermās tiek ieviesti augstāki standarti.

Mākslīgas kažokādas visbiežāk tiek izgatavotas un apstrādātas ar naftas bāzes produktiem, kas iegūti no neatjaunojamiem resursiem, savukārt dabīgās kažokādas nāk no atjaunojamiem resursiem un ir ar 20-30 gadus ilgu mūžu. Pētījumos arī atklāts, ka mākslīgo kažoku ražošana ietekmē ekosistēmu pat par 300% vairāk nekā dabīgo kažoku ražošana.

Pēc asociācijas teiktā, kažokzvēru audzēšana ir ekoloģiski tīra un nepiesārņo dabu. Gandrīz visas saimniecības Latvijā ir pārgājušas uz Eiropas kažokādu audzēšanas un apstrādes tehnoloģijām, un ir iegādātas modernas pirmapstrādes un žāvēšanas iekārtas. 

Dabīgo kažoku ieguves procesā zvēraudzētāji ik dienu no Latvijas ražotājiem iepērk ap 80 tonnām subproduktu, kuri savādāk būtu jāiznīcina, nodarot kaitējumu videi. Iemidzināto dzīvnieku ķermeņi arī tiek pārstrādāti gaļas-kaulu miltos, kas kalpo kā barība lopiem, bet plašāk izmantotie ūdeļu tauki tiek izmantoti biodegvielas ražošanā. Latvija arī ir pakļauta "REACH", kas ir Eiropas Savienības noteikumu kopums ķīmiskajai rūpniecībai, kas ierobežo toksisko vielu nonākšanu vidē.