Pagājušajā gadā sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, kas bija 2,2 miljoni tonnu - par 278 500 tonnām jeb 14,3% vairāk nekā 2013.gadā, tādējādi pārsniedzot 2012.gada rekordu un sasniedzot Latvijas vēsturē lielāko graudu kopējo ražu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar graudaugiem apsēto platību pieaugums.
2014.gadā tika apsēti 655 200 hektāru, kas ir par 71 300 hektāru jeb 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī vasaras kviešu ražība veicināja ievākto graudu kopražas pieaugumu.
Vienlaikus nepiemēroto ziemošanas apstākļu dēļ ziemas kviešu platības saruka par 89 600 hektāriem jeb 35,3%.
Izsalušās ziemāju platības tika pārsētas ar vasarāju graudaugu kultūrām, kuru īpatsvars graudaugu sējumu kopējā platībā sasniedza 67,9% (2013.gadā - 48,6%). Turklāt to vidējā ražība bija augstāka nekā visām vasarāju kultūrām 2013.gadā, izņemot griķus.
Vasaras kvieši aizņēma par 12 300 hektāriem lielāku platību jeb divas reizes vairāk nekā 2013.gadā. Pieaugot vasaras kviešu ražībai no 31,3 centneriem no viena hektāra 2013.gadā līdz 39,5 centneriem 2014.gadā, to īpatsvars graudu kopražā sasniedza 42,3%.
Latvijā audzēto graudu iepirkums bija lielākais pēdējo četru gadu laikā - 1 947 300 tonnu - par 412 000 tonnu jeb 26,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties, un 2014.gadā tā bija 148,06 eiro par tonnu jeb par 16,5% mazāk nekā 2013.gadā, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.
Pagājušajā gadā 77,6% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši. To iepirkums pieaudzis par 250 900 tonnu jeb 19,9%, tai skaitā pārtikas kviešu - par 31 200 tonnu jeb 3,3%. Arī rudzi iepirkti vairāk - par 10 600 tonnu jeb 11,8%, tai skaitā pārtikas rudzi - par 6000 tonnu jeb 7,8% vairāk nekā 2013.gadā.