'Delfi' intervija: Skaistumu rada nauda, pārliecināts Ķirsons  (179)

Plānojat sākt biznesu ārpus Rīgas, uzbūvējot "Ķirsons māja" restorānu Ādažos. Cik tālu ar šo ideju esat ticis?

Ideja ir aktuāla, bet tās realizācija nav atkarīga tikai no manis. Būtisks arī pašreizējais un varbūtējais politiskais stāvoklis. Mēs būtu gatavi atvērt restorānu jau rīt. Šobrīd aizvien norit garš process, kura laikā jāveic dažādi saskaņojumi, piemēram, par ceļu nobrauktuvēm. Gada jautājums tas noteikti nav, divu gadu laikā vajadzētu būt.

Intervijā žurnālam "Santa" norādījāt, ka vēlētos, lai jūsu mazdēls Alberts būtu pasaules līmeņa cilvēks. Ko šie vārdi - pasaules līmeņa cilvēks - jums nozīmē?

Tas ir tāds cilvēks, kurš ir ļoti godīgs, ļoti gudrs, veiksmīgs un mērķtiecīgs.

Latvijā ir daudz šādu pasaules līmeņa cilvēku?

Mums ir brāļi Dukuri, viņi ir pasaulē labākie. Ir bobslejisti, ir diriģenti. Jā, mums ir šādi cilvēki. Ja mums nebūtu šeit to politisko spēļu, manuprāt, mēs būtu pasaules veiksmīgākā valsts. Politiķi šeit pieļāva lielāko kļūdu, kad neielaida valstī naudu. Pēdējais piemērs bija Lužkovs (Latvija 2011.gadā Maskavas eksmēram Jurijam Lužkovam atteica uzturēšanās atļauju - aut.). Anglijai šo naudu vajag, Austrijai vajag - mums, lūk, nevajag. Kur kādreiz bija Šveice? Jā, tur ir kalni, akmeņi, bet skaistums radās no naudas. Kāpēc mēs to palaidām garām? Mēs tagad varētu būt maziņa valsts, kurā viens otram prot palīdzēt, nevis skaust un raust.

Ja šeit būtu nauda, mums arī nebūtu jādomā, ko tur Krievijā Putins izdomās. Ja šeit būtu nauda, šeit būtu arī Putina draugi, ja būtu draugi, tad būtu arī bērni... Ja būtu bērni, tad mēs ar tādu žogu būtu aplikti riņķī, - mēs dzīvotu kā leiputrijā! Varbūt es kļūdos, bet tas ir mans redzējums.

Pieminējāt Putinu. Kā "Lido" sokas ar biznesu Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējo sankciju laikā, zaudējumus jūtat?

Protams, ka jūtam. Mēs gan nejūtam tik stipri, jo esam tautas ēdināšanas uzņēmums. Mēs ēdinām tautu. Nu jā, tūristu atbrauc mazāk. Šogad redzam, ka apgrozījums, salīdzinot ar pērn prognozēto, būs par kādiem 7% zemāks.

Pagājuši astoņi mēneši kopš izveidojāt jaunatnes klubu "Lido Latvija", kas, komandu veidojot, bija grūtākais?

Sākums bija ļoti grūts, neviens neticēja. Smaidīja pat par ticību, ka "Lido Latvija" var uzvarēt "Dinamo" komandu, kur nu vēl par to, ka var izveidot izcilu hokeja komandu.

Tikko kā nospēlējām pēdējo spēli ar "Dinamo" jaunatnes sistēmas klubu. Iegāju pēc spēles pie puišiem un teicu, ka lepojos ar viņiem. Man tas viss ir pa īstam! Ziņu viņus kā personības, kā viņi uzvedas uz ledus, kāda komanda viņi ir. Mums bija viens tāds metru deviņdesmit garš spēlētājs, kuru citās komandās bija saukuši par "dļiniju", par garo. Pie mums, - nē. Treneris uzreiz pateica, ja kāds tā nosauks, uzreiz no komandas laukā. Lepojos ar visu komandu - vecākiem, spēlētājiem, treneriem, mums. Viņi kļūs par pasaules čempioniem. Vismaz mēs tā gribētu. Tā būs nācijas komanda, ar kuru nācija leposies.

Jaunatnes hokeja atbalstīšana ir mecenātisms, peļņu šāds projekts nenes. Cik lielas investīcijas iesaistīšanās hokejā jums ir prasījusi?

Nebaidīšos teikt, ka gada laikā tie būs ap 200 000 eiro.

Jūs esat ticīgs cilvēks. Vai arī biznesā esat paļāvies uz Dievu?

Biznesā uz Dievu paļauties nedrīkst, jāpaļaujas uz sevi. Svarīgi, ka nedrīkst nevienam darīt pāri, tad tev būs blakus un palīdzēs. Dievs vienmēr rada pārbaudījumus, un, ja viņš redz, ka esi ticis galā, tad viņš palīdz.

Pretī Kazahstānas prezidenta pilij par 26 miljoniem eiro savulaik bija plāns atvērt apjomīgu "Lido" kompleksu. Tad nāca krīze un plāni izjuka, vai nākotnē redzat savu vārdu blakus tikpat apjomīgiem ārvalstu projektiem?

Nezinu, tas nav no manis atkarīgs. Tas, ka spēks un enerģija pietiktu, tas jā. Bet vai tas būtu vajadzīgs? Šaubos. Mums ir savi mērķi, kurus šobrīd vajadzētu sasniegt.

Esat minējis, ka "Lido" krīzes laikā labprāt nebūtu gājis tiesiskajā aizsardzībā, bet gan uzreiz pa taisno pie bankas. Kas vēl ir tās lietas, ko savā uzņēmēja pieredzē būtu vēlējies darīt citādāk?

Jā, protams, ir tādas lietas. Agrāk gāju uz tādu "man liekas", "es domāju", "man ir pārliecība" filozofiju. Es darīju. Šobrīd es vairāk liktu kopā ciparus, būtu lielāks komandas darbs. Pārbaudītu vairāk to, kas notiek valsts nozarēs.

Ir kādi konkrēti projekti, par kuriem varat teikt, ka labāk tos nebūtu sācis?

Domāju, ka nē. Varbūt tas, ka krīzes laikā aizgāju ar diviem dažādiem biznesiem, to nedrīkstēju darīt. Par to esmu uzņēmies atbildību.

Kas ir jūsu biznesa autoritātes valstī?

Nav man tādas. Kas tad īsti ir autoritāte? Tā, man liekas, ir vienkārši skaudība. Es pats sevi pārbaudu, pats esmu pārliecināts.

Labi, kā ar cilvēkiem, kurus jūs augstu vērtējat?

Mani ļoti uzrunā cilvēks, kas ilgu mūžu bijis interesants un labākais Latvijā, Raimonds Pauls. Kopš jaunības, kad viņam bija slikti paradumi, viņš tos vairs nav atkļāvies, bet gan radījis visu laiku ko tādu, ko mums baudīt. Viņa priekšā es paklanos. Augstu vērtēju valsts eksprezidentu Valdi Zatleru, ja viņš aizvien būtu amatā, tad būtu daudz sasniedzis.

Par piedzīvoto krīzi - vai uzskatāt, ka, glābjoties no ekonomikas nedienām, mēs piedzīvojām veiksmes stāstu?

Protams! Visa Eiropa runā par to, ka mūsu ekonomikas pacēlums ir augstāks par citām valstīm. Politiķi nav darījuši tikai sliktas lietas, ir arī labas. Mēs labi izgājām no krīzes, tik mierīgi. [Ekspremjers Valdis Dombrovskis] tik mierīgi vadīja valsti, palīdzēja ar savām zinībām matemātikā, ekonomikā.

Valstī divās Saeimas vēlēšanās pēc kārtas pajukuši politiskie projekti, kur politiķi centušies apvienoties ar valsts vērienīgākajiem uzņēmējiem. Jūsuprāt, šāda koncepta politiskai partijai vispār ir potenciāls?

Ja politiķi iet kopā ar uzņēmējiem, lai baudītu ekonomiskus labumus, tad tas ir cits jautājums. Ja iet tā, kā būtu jāiet pēc būtības un patiesības Latvijas labā, tad nekā labāka nevar būt. Nekā labāka nevar būt. Parasti jau ir tā - te ir bizness, te ir politiķi, te ir korupcija un domas par to, kā kļūt bagātākiem, neskatoties uz tautu. Mēs esam izauguši no sociālisma uz kapitālismu, bet neesam saņēmuši tos augļus, kurus būtu pelnījuši.

Kad mēs tos varēsim pelnīt?

Domāju, ka mūsu paaudze noteikti nē, nākamā varbūt, bet arī tur var uzdot jautājumus, jo ābols no ābeles taču tālu nekrīt. Gribētos, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk.

Pirmīt, runājot par uzņēmējiem un politiķiem, minējāt, ka šādi politiskie projekti izjūk korupcijas dēļ, - jūsuprāt, tāpēc arī Repšes un Šlesera partijas neiekļuva 11. un 12. Saeimā?

Pie Šlesera es pats biju klāt, tolaik par šādu partiju vēl tā naivi domāju. Runājot tieši par pašu Šleseru, zinu, ka viņš bija domājis cēli. Par pārējiem galvot un atbildēt gan nevaru. Zinu, ka viens otrs - uzvārdus nesaukšu - tur sēdēja, lai gūtu sev ekonomisku labumu. Šlesers gan cerēja un vēlējās izveidot labāku valsti, izveidot līdzīgu modeli Singapūrai. Par agru vai par vēlu šāda ideja nāca, nezinu.

Pirms 2014.gada vēlēšanām jūsu vārds kā politiskā spēka atbalstītāja vārds bija minēts saistībā ar divām partijām - kā liecina informācija aģitācijas materiālos, jūs aicinājāt balsot gan par "Vienoti Latvijā"", gan "NSL"- par kuru tad īsti aicinājāt?

Sudrabas kundzi cienu kā personību kopš laika, kad viņa bija valsts kontroliere. Atbalstīju viņas partiju - ne ekonomiski, bet pateicu kādu labu vārdu. Par citiem politiskiem spēkiem bija tā, ka, nu, piezvanīja un paprasīja, ko es domāju, piemēram, par uzturēšanās atļaujām, vai tās vajadzētu ierobežot. Nu, es arī atbildēju, ka nevajadzētu, jo tās nes valstij labumu. Atbildēju uz jautājumu, bet balsot par partiju  neaicināju. Ziniet, bieži jau tā notiek, pasaki kaut ko un sākas manipulācijas.

Jūs nedomājat, ka uzturēšanās atļauju tirgošana var radīt nacionālās drošības risku?

Kāpēc nacionālās drošības risku? Nu ne jau ar to, ka šeit iebrauks cilvēki, kas nopirks privātīpašumu un uz šejieni atvedīs savus bērnus. Ja nopirks mājas, uzturēšanās atļaujas... Mums drīzāk draud, ka visi no šejienes aizbrauks uz Angliju. Pēc tam šeit brauks no tādām valstīm, ka mēs turpmāk iesim uz mošejām. Tas būs traki. Mēs jau redzam, kas notiek Francijā, kas notiek Anglijā. Tā var notikt arī te. Šeit brauktu bagātie, ne jau tie duraki, ne jau viņi ietu politikā, viņi taisa biznesu.

Ja ienāk bagātie,  - arī korupcija, organizētā noziedzība, naudas atmazgāšana ir drošības risks.

Krievijā tomēr viss ir pērkams daudz vieglāk nekā Latvijā. Nezinu, ko viņi šeit gribētu atmazgāt. Ja nopērk šeit cilvēks nekustamo īpašumu, ja viņš iegūst uzturēšanās atļauju, viņš riskē ar mazāko pārkāpumu šo atļauju zaudēt. Tas ir kā bankā aizņemties naudu. Drīzāk mums valstī vajadzētu stiprināt likumdošanu, lai šādi pārkāpumi mazinātos.