'Radām novadam': 'SolarUp' plāno saules paneļu invāziju Ķegumā  (72)

Kāds agrs darbadienas rīts daļai komandas dalībnieku – Kārlim Silam un Mārtiņam Mičulim – sākas ar braucienu uz Ķegumu, kur paredzēts aplūkot potenciālo objektu saules paneļu uzstādīšanai. Starp diskusijām par satraucošajiem notikumiem Ukrainā, iespraucas sarunas par energoefektivitāti. Mārtiņš, kurš Vidzemes Augstskolā beidzis informācijas tehnoloģiju programmu, tagad apgūst atsevišķus energoefektivitātes kursus Rīgas Tehniskajā universitātē. Savukārt Kārlis Latvijas Universitātē maģistra studijas programmā studē vēsturi.

Tagad studenti iesaistījušies sacensībās "Radām novadam", kuru laikā viņiem jārada Ķeguma novadam pēc iespējams augstāks ekonomiskais pienesums.

Komandā kopumā ir četri cilvēki: Kārlis Sils, Mārtiņš Mičulis, Māris Mičerevskis un Kārlis Dambītis. Trīs no viņiem vieno vēsture - visi, izņemot Mārtiņu, ir Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības biedri. Pirms dažiem gadiem viņi atsaukušies Kārļa piedāvājumam palīdzēt vadīt viņa izveidoto radio "Naba" raidījumu "Vēstures ķīlis". Paši smej, ka, iespējams, ir vecākā komanda projektā, jo atsevišķi tās dalībnieki nesen "pārkāpuši" 30 gadu slieksnim.

Komanda izveidota tikai 2015.gada janvārī, bet nedaudz vairāk nekā viena mēneša laikā viņu ideja ir izkristalizējusies. "SolarUp" mērķis ir padarīt zaļās enerģijas ražošanu par rentablu un pieejamu ikkatram Latvijā. Lai sasniegtu šo mērķi, komanda izvirzījusi vairākus uzdevumus – piedāvāt patērētājiem uzstādīt saules paneļus un iegādāties atjaunojamo enerģiju veidā, kas samazina patērētāja izdevumus par elektroapgādi. Savukārt, skatoties nākotnē, komanda "SolarUp" pieļauj, ka varētu izstrādāt saules baterijas, kā arī Ķeguma novadā izveidot "zaļās enerģijas" informācijas punktu un ceļojošu izstādi, kurā jebkurš varēs iepazīties ar "zaļās enerģijas" iespējām un pieejamību.

Par iespēju visiem dzīvot nedaudz 'zaļāk'

Jauniešu ideja vērsta uz tiem cilvēkiem, kas vēlētos kļūt "zaļāki" un izmantot saules saražoto enerģiju, taču nespēj iegādāties saules paneļus, jo to cena ir salīdzinoši augsta. Jaunie uzņēmēji vēlās piedāvāt jaunu modeli, kas ir plašāk izmantots citās valstīs, piemēram, ASV. Uzņēmums uzstādītu saules paneļus uz māju jumtiem par savu naudu, cilvēkiem vajadzētu maksāt noteiktu maksu katru mēnesi par no paneļiem izmantoto elektroenerģiju.

"Mēs nevarējām nākt ar ideju: "O, mums ir biznesa ideja – pārdosim saules paneļus!" Tas nekam neder, tādi uzņēmumi jau ir daudzi Latvijā, mēs gribam attīstīt elektroenerģijas ražošanu un lokālu tirdzniecību uz vietas," uzsver Mārtiņš.

Jaunie uzņēmēji aprēķinājuši, ka gada griezumā ar saules paneļiem var nosegt aptuveni 30% no nepieciešamās elektroapgādes, par ko patērētājs maksātu nevis "Latvenergo" vai kādam citam elektroenerģijas tirgotājam, bet gan jaunajiem uzņēmējiem un elektrības cena būtu fiksēta, kas nozīmē - ja elektroenerģijas uzņēmumi cenu celtu, tad cilvēkam šī summa, ko viņš maksā par 30% "zaļās enerģijas", nemainītos.

Līgums ar patērētāju būtu aptuveni uz 10-15 gadiem, tad saules panelis pārietu patērētāju rīcība un klientam vairs nebūtu jāmaksā uzņēmumam par saules saražoto enerģiju. Mārtiņš vērš uzmanību uz to, ka viņi ne tikai uzstādītu saules paneļus, bet arī tos apkalpotu, tas nozīmē, ka tehnisku ķibeļu gadījumā cilvēkiem nebūtu par savu naudu jāizsauc speciālisti. "Es domāju, ka paralēli mēs vēl varētu taisīt jumtu tīrīšanas biznesu," smej Kārlis.

Komanda grasās iegādāties saules paneļus, un šobrīd notiek aktīvi meklējumi, lai atrastu optimālāko paneļa variantu. Domājot par nākotnes perspektīvām, "SolarUp" pieļauj, ka varētu paši sakomplektēt saules baterijas, kas nodrošinātu elektroenerģijas uzkrāšanu ilgākam laikam. "Ir dažādas bateriju tehnoloģijas. Var piemeklēt, kas ir izdevīgāk mājsaimniecībai, to īpaši pielāgojot. Piemēram, baterija, kas uzkrāj enerģiju turpmākajam trīs dienām vai tikai naktij," skaidro Mārtiņš, piebilstot, ka mājsaimniecībām ir dažādi paradumi elektroenerģijas tērēšanai un viens veids neder visiem. "Es domāju, ja mēs tā izdarītu, tad tā savā ziņā būtu inovācija."

"Par siltumu es jau no bērnības esmu mācījies, mans tēvs bija siltumtīkla direktors Bauskā. Es jau no bērnības dzirdu, kā kaut ko var taupīt. Man tā ir ikdiena - es domāju, cik kas maksā, man patīk rēķināt un patīk "zaļā enerģija"," uzsver Mārtiņš.

'Zaļais pansionāts'

Ķegumā jauniešus sagaida pašvaldības pārstāvji. Komanda ieradusies ar ieceri, ka pirmos saules paneļu varētu likt uz Ķeguma dienas centra jumta, taču pēc apspriešanās ar domes pārstāvjiem kļūst skaidrs, ka, iespējams, jāsāk ar citu objektu, jo laikā, kad saule spēj saražot visvairāk enerģijas, dienas centrā nenotiek aktīva rosība.

Pēc īsas sarunas komandas dalībnieki dodas apmeklēt jauno potenciālo objektu – pansionātu Rembates pagastā. Jumts plakans, elektroenerģijas patēriņš ir visu gadu, zināmi elektroenerģijas patēriņu vēsturiskie dati – objekts atzīts par gana labu, lai kļūtu par pirmo namu, kur puiši stādīs saules paneļus. Jāpiebilst, ka jaunieši ir apņēmušies paši arī iemācīties, kā tas notiek, lai būtu zinoši par visu, ar ko nodarbojas. Sākumā komanda ieguldīs savus līdzekļus, neaizņemoties no kredītiestādēm, un aprēķini liecina, ka būs nepieciešami pāris tūkstoši eiro.

Vispirms uz Ķeguma pansionāta, tad vēl uz pāris objektiem jāuzstāda saules paneļi, un tikai tad komanda plāno doties pie investoriem. "Dome kopā ar mums iemācīsies un redzēs, kā tas strādās," piebilst Kārlis. Lai gan neviens no grupas biedriem nav dzimis vai audzis Ķeguma novadā, sadarbība ar domi izveidojusies laba un jaunie uzņēmēji ir apņēmības pilni savu biznesa modeli sākt un nostiprināt šeit, pēc tam, iespējams, jau varētu attīstīt biznesu ne tikai citviet Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.

Biznesa modeli projekta dalībnieki veidojuši ar skatu nākotnē. "Piemēram, klase izdomā braukt ar laivām pa upi un visi saprot, ka neviens nemāk braukt ar laivu, tad mēs esam tie, kas iet kursos, lai mēs būtu tie, kas māk braukt ar laivām. Varbūt nav tas labākais piemērs, bet tā sanāk, jo pienāks brīdis, kad Latvija ļoti novēloti iesāks visu "zaļo" tehnoloģiju ieviešanu," skaidro Mārtiņš. "Mēs gribam būt gatavi piedalīties procesā un sasniegt rezultātus. Ar visu to, ka ir daudz kompānijas, kas zina un māk, es domāju, ka nepietiks kapacitātes. Beigās vēl būs tā, ka būs jāaicina ar vācieši, kas brauks un liks saules paneļus."

Laiks rīkoties

Tagad komanda īstenos projektu Ķeguma pansionāta jumtam, nodibinās SIA, iepirks saules paneļus, invertorus. Plānots, ka pirmos saules paneļus jaunieši uzstādīs tuvāko divu mēnešu laikā, jo tas jāizdara pirms maija, kad saule ir gana "ražīga".

Jautāts par to, vai saules paneļu uzstādīšana neparedz garu un ilgu saskaņošanas procesu, Kārlis skaidro, ka šādas darbības jāsaskaņo tikai ar būvvaldi, lai saules paneļu svars atbilstu jumta celtspējai. "Es varu minēt, ka mums nav tik daudz naudas, lai sapirktu tik daudz paneļu, lai mēs pārsniegtu jumta celtspēju," smej Mārtiņš. Problēmas varētu rasties tad, ja jaunieši vēlētos ar saules paneļiem noklāt kultūrvēsturisko celtņu jumtus, taču tas tagad nav plānots. Puiši sāks ar maziem un vidējiem elektroenerģijas patērētājiem – uzņēmumiem, kam ir augsts elektroenerģijas patēriņš dienā.

Savukārt, jautājot par to, kādas ir jauno uzņēmēju iespējas, Mārtiņš norāda: "Man izskatās, ka cilvēki, kas domā par uzņēmējdarbību, ir pārāk slinki. Ir šausmīgi daudz inkubatoru, klasteru, Eiropas atbalstu, Norvēģijas un Šveices fondu. Iespējas ir, vajag tikai izmantot un iet runāt. Es pat biju mazliet pārsteigts, pirms tam es tikai sapņojumu, ka es gribu savu uzņēmumu."

Abi uzrunātie jaunieši atzīst, ka projekts "Radām novadam" bijis stimuls. "Tas, ka dome nāk pretī un ir iespēja dabūt balvu, tas ir kā burkāns, kas karājas deguna galā! Tas stimulē darīt un sanākt kopā vairākiem cilvēkiem," skaidro Mārtiņš.

"Radām novadam" ir augstskolu studentu komandu konkurss, kura ietvaros katra komanda sevis izvēlētā novadā divu gadu laika cenšas radīt pēc iespējas lielāku ekonomisko vērtību, radot jaunas darbavietas un piesaistot finansējumu dažādiem biznesa un sociāliem projektiem.

Konkursu "Radām novadam" organizē "JCI Latvia" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkursu atbalsta "Erasmus+". Projekta partneri ir Latvijas Universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Konkursa noslēgumā - 2016.gada vasarā - žūrija vērtēs padarīto, proti, darba vietas, piesaistīto finansējumu un citus iesaistīto novadu ieguvumus. Kopējais konkursa balvu fonds ir 50 000 eiro.

Lai gan sacensības jau sākušās, vēl arvien ir iespēja pievienoties gan jau esošajām komandām, gan izveidot jaunas. Sazināties ar konkursa organizatoriem iespējams "Radām novadam" interneta mājas lapā.