Sākas nākamais posms 'Rail Baltica' īstenošanā: pašvaldībās gan neziņa, gan sašutums  (229)

Portāls "Delfi" apkopojis projekta izstrādātāju piedāvātās kartes, pašvaldību viedokļus un nostāju saistībā ar patlaban piedāvātajām "Rail Baltica" trašu atrašanās vietām. Vietvaras uz projektu raugās krasi atšķirīgi - kamēr Mārupes novada pašvaldība ir kategoriski "pret" attiecībā uz piedāvāto dzelzceļa līnijas izvietojumu, tikmēr citām domēm iebildumi ir mazāk asi vai arī iedzīvotāju viedokļi vēl tiek apkopoti.

Tomēr jau tagad skaidrs - atsevišķas privātmājas Baltijas un pārējās Eiropas dzelzceļa savienošanas vārdā nāksies nojaukt un pilsētvide un dabas ainavas vietām tiks pamatīgi mainītas. Neraugoties uz to, pašvaldībās uzsver: jaunā infrastruktūra nākotnē paver iespējas attīstīt arī valsts iekšējo satiksmi, turklāt projekts arī reģionos radīs jaunas darba vietas.

Pirmās sākotnējās sabiedriskās apspriešanas notiks pirmdien Sējas un Salaspils novados. Cikls tiks noslēgts 11.martā, kad apspriešana notiks Garkalnes novadā. (Detalizētāka informācija par sanāksmēm pieejama šeit.)

Pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis atzīst, ka asākās diskusijas par dzelzceļa būvniecību sagaidāmas Pierīgas pašvaldībās - Mārupē, Ķekavā, Salaspilī, iespējams, arī Sējas novadā, jo šajās vietās apkārt atrodas blīvāka apbūve, tāpat vēl jāvienojas par Daugavas šķērsojumu.

Viņš uzsver, ka sākotnējās apspriešanas mērķis ir uzklausīt iedzīvotāju viedokļus par trases variantiem. Tālākajā procesā ir iespējas izvēlēties starp variantiem A un B, izlemjot, kurš no trases variantiem šķiet pieņemamāks.

Iedzīvotāji šajā posmā var izteikt savu viedokli par to, kāpēc trase ietekmēs viņu dzīvesvietu vai īpašumu, uzrakstot iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojam, minot iespējamos šķēršļus vai jautājumus, kuri noteikti jāatrisina projektā - dzelzceļa šķērsojuma vietas, ceļu savienojumi, piekļuve īpašumiem un citu informāciju, kura var būt noderīga. Trases precīzo novietojumu 300 metru platajā koridorā noteiks ietekmes uz vidi procesā veiktā analīze par ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.

Pašreizējie aprēķini liecina, ka visā Latvijas teritorijā var nākties nojaukt trīs dzīvojamās ēkas.

Kā vēstīts, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu).

Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām.

Lai gan Mārupes pašvaldība pauž atbalstu "Rail Baltica" pamattrases variantiem, tā kategoriski noraida trases atzara - ievada lidostā Rīga - piedāvājumu, kam alternatīvu variantu nav.

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs portālam "Delfi" atzīst, ka iedzīvotāju interese par projektu ir ievērojama, jo pēc būtības tas ietekmēs visus novada iedzīvotājus.

"Izbūvējot atzaru piedāvātajā versijā, realitāte būs tā, ka sliežu ceļš uz lidostu sašķels Mārupes novadu divās daļās, bet pa vidu kā "Berlīnes mūris" būs iežogotas dzelzceļa sliedes," skaidro Bojāts. Viņš norāda, ka Mārupes novadā plānota tikai viena pārbrauktuve, tāpēc skaidrs, ka nākotnē tas radīs ievērojamus sastrēgumus.

Pēc pašvaldības aplēsēm projekta atzara trasējums tā ietekmes zonā skars aptuveni 200 cilvēku īpašumus, tomēr netieši tas skars visus novada iedzīvotājus.

Mārupes mērs uzsver, ka pašvaldība, izprot pamattrases nepieciešamību un projekta valstisko nozīmi. Tomēr esot pilnīgi nesaprotams un noraidāms piedāvātais atzars caur Mārupes novadu. Bojārs norāda, ka pirms publicēšanas pievada atrašanās vieta nevienā darba grupas sanāksmē nav tikusi apstiprināta.

"Runājot par "Rail Baltica" tiek uzsvērti ievērojamie ieguvumi, darba vietas un ekonomiskā izaugsme (daudzkritēriju analīzē prognozēts IKP pieaugums par 3% gadā), tajā pašā laikā nekur netiek pieminēti zaudējumi, kas Mārupes novada pašvaldībai un tās uzņēmējiem un iedzīvotājiem būtu mērāmi desmitos miljonu eiro," viņš skaidro.

Bojārs uzskaita iespējamos aspektus, kā projekts ietekmēs Mārupes iedzīvotājus - samazināsies nekustamo īpašumu vērtība, kas ietekmēs arī nekustamo īpašumu nodokļa ieņēmumus pašvaldībai, tiks zaudētas arī darba vietas un neizbēgama būs iedzīvotāju migrācija.

Tāpat projekts sagraus uzņēmējdarbības vidi, uzskata Mārupes novada vadītājs. Trases šķērsojuma ietekmes zonā ir koncentrējusies virkne loģistikas un ražošanas uzņēmumu - "Kreiss", "Doka", "Polipaks", "Beweship", "Wittraktor", "Ramirent" un citi.

Projektam būšot arī ievērojama ietekme uz pašvaldības un privātā sektora radīto infrastruktūru Vētras ciema attīstībā, kā arī veiktajiem ieguldījumiem ceļa izbūvē NATO kravu pārvadājumiem. Tāpat tiks sagrauta meliorācijas sistēma, kas ir ļoti būtiska Mārupes novada hidrogrāfijas tīkla saglabāšanai, uzsver Bojārs. Viņš piebilst, ka nav vērtēta arī "Rail Baltica" ietekme uz Kohēzijas fonda realizēto ūdenssaimniecības projektu un tajā radīto infrastruktūru, kuru šķērsos šī trase.

Mārupes pašvaldība vērš uzmanību uz to, ka līdz šim veiktais process, izvirzot risinājumu par dzelzceļa "Rail Baltica" atzara ievadu nav bijis pietiekami caurspīdīgs un ir maldinājis gan pašvaldības, gan sabiedrību kopumā, jo šobrīd izvirzītais variants nav apspriests pašvaldībā, nav ņemta vērā reālā situācija un izpētē izmantotais kartogrāfiskais materiāls ir novecojis, bet reālā apbūve ir ievērojami mainījusies.

"Runa ir par to, ka dzelzceļa trase no lidostas līdz apvedceļam nav plānota "zaļās pļavās", bet nu jau teritorijā, kur izveidojies jauns ciemats," skaidro Mārupes novada mērs.

"Kā domes priekšsēdētājs vēlos uzvērt, ka Mārupe ir par šī dzelzceļa pamattrases attīstīšanu, kā arī par nepieciešamību nodrošināt iedzīvotāju ātru nokļūšanu no Rīgas centra līdz lidostai," viņš atzīst. Tādēļ Mārupes pašvaldība piedāvā pievada alternatīvas, piemēram, ātrgaitas dzelzceļu, izmantojot esošo dzelzceļa sliežu sastāvu, no Rīgas centra līdz lidostai vai ātrgaitas tramvaju, kas savieno pilsētas centru ar lidostu. "Ja šobrīd piedāvātais atzars uz lidostu "Rīga" sadārdzina "Rail Baltica" projektu apmēram par 500 miljoniem eiro, tad tramvaja izbūve maksātu 20 miljonus eiro. Tātad – kas ir izdevīgāk?" retoriski vaicā Bojārs.

Rīga jau pašā projekta ieviešanas sākumā definēja četras pašvaldības prioritārās intereses, portālam "Delfi" skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Prioritāri pirmā interese ir dzelzceļa kravu novirzīšana no pilsētas centra, jo šobrīd visas dzelzceļa kravas, tajā skaitā bīstamās, tiek vestas cauri Centrālai dzelzceļa stacijai pa vienīgo dzelzceļa šķērsojumu pār Daugavu uz kreiso krastu. "Šis apstāklis ir svarīgs ne tikai no drošības un gaisa kvalitātes uzlabošanas apsvērumiem, bet arī galvenais priekšnosacījums otrajai prioritātei - Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijai par multimodālu sabiedriskā transporta mezglu. Šāds uzstādījums ir noteikts Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam," uzsver pašvaldība.

Trešā prioritāte ir ērts un ātrs pilsētas centra savienojums ar Rīgas lidostu, bet ceturtā - pilsētas dzelzceļa loka savienojums, izbūvējot vēl vienu Daugavas šķērsojumu blakus Ziemeļu transporta koridora trasei, jo šobrīd Rīgā ir tikai viens dzelzceļa tilts pār Daugavu. Līdz ar to, vilcienu kā sabiedriskā transporta veidu varētu pilnvērtīgi integrēt Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta tīklā, kā arī dzelzceļa kravas nogādāt ostā, apejot pilsētas centru.

Šobrīd piedāvātie "Rail Baltica" trašu varianti nevienu no šīm pilsētas prioritārām interesēm neatrisina, un ir skaidrs, ka projektā tās arī pilnībā nevarēs atrisināt, atzīst pašvaldība.

Projekts daļēji varētu risināt Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas un pilsētas centra savienojuma ar Rīgas lidostu jautājumus, kā arī pakārtoti stimulēt dzelzceļa apvedceļa ap Rīgu izbūves iespējas. "Uzskatām, ka transporta infrastruktūras attīstības un īstenošanas jautājumi, kas ir nozīmīgi ne tikai pilsētas, bet arī valsts līmenī, būtu jāskata kompleksi kopā ar valsts pārstāvjiem un kopīgiem spēkiem jāsaprot un jāvienojas, no kādiem finanšu līdzekļiem, kādā secībā un kādos termiņos tie būtu īstenojami," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Jautājums par piedāvātās "Rail Baltica" trases ietekmi uz kultūrvēsturisko mantojumu tiks skatīts arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē.

Pagaidām gan pašvaldība nenovēro lielu iedzīvotāju interesi par projektu. Materiāli par "Rail Baltica" izvietoti divās izpilddirekcijās.

Nevis ieguvumi, bet apgrūtinājumi - šādi "Rail Baltica" ietekmi raksturo Ķekavas novadā.

Pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa atzīst, ka "Rail Baltica" izbūve no valsts attīstības viedokļa, iespējams, ir atbalstāma un saimnieciski izdevīga, taču, skatoties no Ķekavas novada skatupunkta, pašvaldība neredz ieguvumus novadam, bet gan tikai apgrūtinājumus.

Pašvaldības iedzīvotājiem varētu nākties rēķināties ar troksni, pārvietošanās apgrūtinājumiem, atsevišķu māju nojaukšanu vai tieša sliežu izbūvi pie dzīvojamajām mājām, iespējamo bīstamo kravu avārijas risku tuvu apdzīvotām vietām. "Tāpat projektā netiek paredzēta neviena pieturvieta iedzīvotāju ērtībai, vai arī netiek ieplānota kravu pārkraušana mūsu novadā, kas varētu veicināt industriālās zonas un jaunu darba vietu rašanos. Līdz ar dzelzceļu tiks mainīta ainava un ierastais dzīves ritums," skaidro Bērziņa.

Lai iesaistītu Ķekavas novada iedzīvotājus un noskaidrotu viņu viedokli par ieceri būvēt dzelzceļa līniju, Ķekavas novada pašvaldība pēc savas iniciatīvas rīkoja publisko apspriešanu, kas ilga no 2014. gada 11. novembra līdz 5. decembrim. Šajā laikā tika apkopoti 264 iesniegumi ar iedzīvotāju viedokļiem.

"Izvērtējot rezultātus, pārliecinoši priekšplānā izvirzījās argumenti pret visiem piedāvātajiem trašu variantiem," viņa norāda. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka dzelzceļa izbūve nesniedz nekādus ieguvumus sabiedrībai, tieši pretēji - tiek paustas bažas par projekta realizāciju un mainīto sadzīvi. Tiks radīti papildus apgrūtinājumi, ierobežota pārvietošanās, piekļuve īpašumiem un zemes izmantošana lauksaimniecībai, pieaugs troksnis, vilcienu radītā vibrācija, kas negatīvi ietekmēs būves, tiks ietekmēta uzņēmējdarbība, bīstamu kravu pārvadājumi, tiks skarti dzimtas īpašumi, izpostīta dabiskā vide.

Iedzīvotāji ieteikuši novirzīt trases no ciemiem pa purvu un meža teritorijām, veidot skaņas aizturošas sienas, organizēt satiksmi, risināt jautājumus ar gruntsūdens līmeņu maiņu, veidot civilās aizsardzības plānu un citus pasākumus, kas mazinātu dzelzceļa trases negatīvo ietekmi.

Tāpat iedzīvotāji pauduši bažas un neskaidrības saistībā ar kompensācijas noteikšanas un izmaksas kārtību par nekustamiem īpašumiem un būvēm, kā arī par aizsargjoslām, neērtību kompensāciju un nodokļu atlaidēm.

Pašvaldība apkopojusi iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus un tos iesniegusi Satiksmes ministrijai un projekta virzītājam pilnsabiedrībai "RB Latvija".

Iecavas novada pašvaldības pārstāve Annija Jakovļeva skaidro, ka pašvaldība atbalsta A (kartē iekrāsots zaļā krāsā) alternatīvu, jo tā vismazāk skar privātīpašumus. Savukārt Iecava kategoriski noraida B alternatīvu.

Savukārt, ja ja projekta gaitā tiks realizēta iecere par kravu stacijas izveidi krustojumā ar dzelzceļa līniju Jelgava-Krustpils, tad pašvaldībai varētu būt būtiski ieguvumi - vispārēja attīstība, kā arī jaunas darba vietas.

Tomēr nenoliedzami iespējami sarežģījumi zemes īpašniekiem – apgrūtināta piekļuve savām īpašuma daļām. Pašvaldības teritorijā 300 metru joslā ap plānoto trasi atrodas 166 cilvēkiem un uzņēmumiem piederoši īpašumi.

Lai gan A alternatīva paredz, ka privātmājas Iecavā netiks nojauktas, cilvēki pauduši satraukumu par to, kā notiks īpašumu atsavināšana un cik par to maksās.

"Rail Balitca" skars tikai nelielu daļu Garkalnes novada teritorijas, savukārt Ropažos trase varētu "nogriezt" daļu no pašvaldības.

Ropažos valda bažas par to, ka dzelzceļš varētu "nogriezt" daļu no teritorijas. Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus portālam "Delfi" norāda, ka pagaidām vēl nav skaidrs tas, cik un kādas šķērsošanas vietas tiek piedāvātas, taču Ropažu novada pašvaldības nostāja ir, ka projekta ietvaros jāparedz Mucenieku un Silakroga ciemu savienojums Ropažu novadā, lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti un piekļūšanu publiskajiem pakalpojumiem, kā arī, lai pilnībā "nenogrieztu" daļu novada teritorijas.

"Protams, to, ka daļu no novada teritorijas "Rail Baltica" trase var skart, aptuveni zinājām jau iepriekš, un tas tika paredzēts arī Ropažu novada ilgtermiņa plānošanas dokumentos – Attīstības programmā, tomēr publiskajai apspriešanai nodotais variants skar mazliet plašāku teritoriju," skaidro Blaus.

""Rail Baltica" ir ļoti liels projekts un mēs tajā esam tikai masu skatu dalībnieki," secina Garkalnes novada pašvaldības pārstāvis Raimonds Skrābāns.

Piedāvātais trases variants skar tikai pašu novada "stūrīti" pie Skuķīšiem, bet arī tur ir īpašumi, kuru īpašnieki ir satraukušies. Skrābāns norāda, ka sākotnēji piedāvātais dzelzceļa līnijas variants bijis labāks, jo mazāk skāra apdzīvotas vietas.

Garkalnē jau tagad skaidrs, ka problēmas būs ar visiem īpašumiem, kas atrodas trases tuvumā, par ko liecina iedzīvotāju pirmā reakcija.

Stopiņos jaunā dzelzceļa trase lielā mērā sakritīs ar jau esošo, savukārt Salaspilī "Rail Baltica" varētu radīt ekonomiskus ieguvumus.

Stopiņu novada pārstāve Inese Skrastiņa atgādina, ka šajā pašvaldībā "Rail Baltica" plānotā atrašanās vieta sakrīt ar jau esošo dzelzceļa līniju Rīga-Ērgļi tādēļ novada infrastruktūra būtiski netiks mainīta. Tomēr sarežģījumi varētu rasties nekustamo īpašumu īpašniekiem, jo tiks paplašinātas dzelzceļa aizsargjoslas.

Savukārt Salaspils novada pārstāvis Gatis Puriņš pauž pārliecību, ka projekta īstenošanas laikā pašvaldība būs ieguvēja, jo teritorijā tiks radītas jaunas darba vietas un būs pieprasīti viesnīcu pakalpojumi. "Kad būs izbūvēts loģistikas centrs, būs nodokļu ieņēmumi no uzņēmumiem, kas tajā darbosies. Tiks radīta arī jauna infrastruktūra uzņēmumiem, kas radīs kumulatīvu vai puduru efektu," viņš skaidro.

Pašvaldība gan uzmanīgi sekošot tam, lai trases izbūves laikā tiktu īstenotas pašvaldības un tās iedzīvotāju intereses, lai pietiekamā skaitā un tehnisko risinājumu veidā būtu atrisināts šķērsojumu jautājums.

"Kopumā pašvaldība redz lielu attīstības potenciālu gan novadam kopumā, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem atsevišķi. Gadījumā, ja projekta attīstība nonāks līdz reģionālajai satiksmei , pašvaldība centīsies panākt atsevišķas pieturas izveidi Salaspilī," informē Puriņš.

Savukārt pieejamības jautājumus jāuztver kā riskus, nevis problēmas, viņš uzsver. Tādēļ jāseko, lai tehniskās projektēšanas laikā šos jautājumus korekti atrisinātu. "Visas problēmas var atrisināt, ja konstruktīvi iesaistās Ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā un uzstāj uz savām interesēm," pārliecināts ir Salaspils novada domes pārstāvis.

Topošās dzelzceļa līnijas novietojums īpaši aktuāls ir Skultes un Viļķenes iedzīvotājiem, un, lai iedzīvotāji varētu piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, no Skultes uz Limbažu novada pašvaldību tiekot organizēts transports.

Gan domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks, gan izpilddirektors Ainārs Liniņš pauž viedokli, ka principā Limbažu novada pašvaldību neapmierina neviens no plānotās dzelzceļa līnijas variantiem, jo tie neizbēgami skars privātīpašumus, lauksaimniecības zemi.

Pašvaldības priekšlikums par dzelzceļa līnijas virzīšanu gar Limbažiem savulaik ticis noraidīts. Taču, kā uzsver Beļaunieks, patlaban ir sarežģīti sniegt vērtējumu, neredzot tehnisko projektu. Savukārt ekonomiskais ieguvums vērtējams reģionālā mērogā. Limbažu novada iespējamais ekonomiskais ieguvums būtu gadījumā, ja tiktu veidota sasaiste ar Skultes ostu.

Bauskas pašvaldība cer uz to, ka nākotnē jaunā dzelzceļa infrastruktūra tiks izmantota ne tikai starptautiskajiem pārvadājumem, bet arī valsts iekšējās satiksmes attīstīšanai.

Bauskas novada priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks portālam "Delfi" atzīst, ka pašvaldība saskata vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. "Priecē tas, ka, izmantojot jauno dzelzceļa infrastruktūru paredzēts attīstīt arī pasažieru satiksmi mūsu valsts iekšienē un izveidot staciju netālu no Bauskas," viņš skaidro.

Tāpat Bauska saredz iespēju veidot pieslēgumu uz Bauskas industriālo un loģistikas parka teritoriju, piemēram, veidojot graudu terminālus un risinot vietējo lauksaimnieku graudu produkcijas eksportu.

"Pārrunu ceļā izdevies dzelzceļa maģistrāli pabīdīt tālāk no blīvi apdzīvotām vietām un virzīt pa teritorijām, kam nav šobrīd augsta izmantošanas intensitāte, līdz ar to maksimāli ņemtas vērā vietējo iedzīvotāju intereses. Bauskas pievārtē plānots veidot arī starpstaciju, kas ļauj domāt par atbilstošas infrastruktūras izveidi un vairākām darba vietām," informē Bauskas novada mērs.

Baldones novadu ātrvilciens šķērsos dažās minūtēs, tādēļ pašvaldībā īpašus ieguvumus no tā nesaskata. Savukārt Baldonei jārēķinās ar vairākiem riskiem.

"Ātrgaitas vilciena satiksme ar Eiropu Latvijai ļoti nepieciešama, bet Baldones novadam no šī dzelzceļa faktiski ieguvumu nebūs, jo novada teritoriju vilciens šķērso dažās minūtēs bez pieturām," portālam "Delfi" saka Baldones novada domes priekšsēdētāja Karīna Putniņa.

Katrā no novadam pieejamajām alternatīvām ir savi mīnusi. Viens no tiem paredz sliežu ceļu tuvāk apdzīvotai vietai Pulkarne un radioaktīvo atkritumu glabātavai "Radons", kas nav vēlams, jo šādā gadījumā būs jānojauc viensētas.

Otrs variants paredz, ka trase atradīsies tuvāk Baldones pilsētai un tā šķērsos mežus, pļavas un būs tālāk no "Radona". "Šis variants mazāk skar iedzīvotāju intereses, tomēr ietekme uz "Radonu" ir jāpēta ļoti detalizēti," atzīst Putniņa.

Baldone iebilst pret Rīgas atzara pieslēgumu maģistrālei, kas atrastos starp apdzīvotām vietām Misu un Sarmām. Ļoti tuvu šai trasei atrastos privātmājas, ko iedzīvotāji nevēlas. Tieši diskusijās par šo atzaru paredzami lielākie sarežģījumi.