Saeimā iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz samazināt ieguldījumu summu nekustamajā īpašumā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu, varētu dot pozitīvu grūdienu gan dzīvokļu darījumu, gan arī īres tirgū, īpaši reģionos, norāda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
"Izmaiņas būtu noderīgas, lai iekustinātu darījumus reģionos, kur līdz šim nav bijis tik aktīvs nekustamā īpašuma tirgus kā Rīgā, vai arī atsevišķu reģionu centros," uzskata Beikmanis, kurš arī vada namu pārvaldīšanas uzņēmumu SIA "CDzP", kas darbojas Cēsu un Siguldas pusē.
"Kopš 2010.gada, kad tika sākta TUA programma, dzīvokļu īpašumus (arī daudzdzīvokļu namos) Vidzemes pusē pirka cittautieši, kuri atsevišķos gadījumos labākajā gadījumā saprot angliski un pat krieviski nerunā, piemēram, no Ķīnas. Daļa no TUA saņēmējiem dzīvo savos jaunajos mitekļos, bet lielākā daļa tajos nedzīvo un tos izīrē, tādējādi šo darījumu uztver kā labu investīciju iespēju. Tāpēc šo situāciju vērtējam pozitīvi, jo ir situācijas, kad mājsaimniecības, neapdomīgi paņēmušas kredītus, ir spiestas šķirties no saviem īpašumiem, bet šādā gadījumā tās var palikt tajos dzīvot un nepamest Latviju. Tas nav sliktākais scenārijs, nemaz nerunājot par valsts tautsaimniecību, kurā ieplūst ne tikai vienreizēja nauda no šādu īpašumu iegādes, bet arī mūsu tautieši nepamet Latviju un pēc tam tiek maksāti papildus nodokļi, nodevas," saka Beikmanis.
Līdz pagājušā gada septembrim, kad tika pacelts ieguldījumu slieksnis no 72 000 līdz 250 000 eiro, šis - dzīvokļu darījumu un īres tirgus - segments bija aktīvs, bet patlaban jūtams, ka noslēgto darījumu skaits ar cittautiešiem ir jūtami samazinājies, norāda Beikmanis.
Viņaprāt, Saeimā iesniegto Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšana uzlabotu darījumu aktivitāti un pavērtu investīciju iespējas arī tādā dzīvojamā fondā, tostarp reģionos, kurā dzīvo liela sabiedrības daļa un kas joprojām saskaras ar grūtībām pildīt savas finanšu saistības, nevis koncentrētos prestižā un dārgā nekustamajā īpašumā.
"Uzskatāmi redzams, ka TUA programmas izmaiņas, kas tika veiktas pērn septembrī, skar ne tikai nekustamo īpašumu attīstītājus un tirgotājus, bet arī ar tiem tieši nesaistītās nozares. TUA ieguldījuma sliekšņa samazināšana, cenas diferenciācija, īpaši depresīvākajos reģionos, un iespēja pirkt vairākus īpašumus dotu grūdienu arī dinamiskākai reģionu attīstībai. Pretējā gadījumā ar pašreizējiem TUA saņemšanas nosacījumiem darījumi dzīvokļu un arī īres tirgū var turpināt stagnēt, kā arī padziļināt plaisu starp metropoli un reģioniem," uzsver Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.
Situāciju ilustrē arī nule kā publiskotais nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" tirgus pētījums. Kopš septembrī notikušajām Imigrācijas likuma izmaiņām, kas mainīja vairākus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas nosacījumus, tostarp paaugstināja minimālo investīciju slieksni nekustamajā īpašumā līdz 250 000 eiro visas valsts teritorijā, krasi samazinājās ārzemnieku pieprasījums pēc dzīvokļu iegādes, teikts "Latio" apskatā, kurā minēts, ka nerezidentu darījumu īpatsvars, piemēram, Rīgas jauno dzīvokļu tirgū gan pēc skaita, gan kopējās summas 2014.gadā bija mazāks par pusi - attiecīgi 44% un 47%.
Jau ziņots, ka vairāki deputāti priekšlikumos grozījumiem Imigrācija likumā rosina mainīt nekustamā īpašuma vērtību, par kuru piešķirt TUA Latvijā.
Pašlaik likumā noteikts, ka TUA pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.
Parlamentārietis Inesis Boķis (V) rosina noteikt, ka TUA var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder viens vai ne vairāk par trīs īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 180 000 eiro.
Tāpat deputāts rosina paredzēt, ka vairākos novados TUA iegūšanai varētu piederēt trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 90 000 eiro. Tas attiektos uz Ādažu, Aizkraukles, Alojas, Amatas, Auces, Babītes, Baldones, Bauskas, Brocēnu, Carnikavas, Cēsu, Dobeles, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Kocēnu, Kokneses, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Neretas, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rundāles, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas novada, Stopiņu, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Vecpiebalgas un Vecumnieku novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.
Savukārt pārējās teritorijās uzturēšanās atļauju varētu iegūt, iegādājoties trīs īpašumus vismaz 50 000 eiro vērtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
