Pirmā 'Rail Baltica' sliežu ceļa sabiedriskā apspriešana Lojā pulcē aptuveni 500 cilvēku  (190)

Sabiedriskā apspriešana ilga teju četras stundas.

Pliena norādīja, ka lielākā daļa sanākušo bijuši ļoti emocionāli un iedzīvotāji aizstāvējuši savas vērtības un īpašumu, kā arī pauduši satraukumu, ka plānotais sliežu ceļš varētu šķērsot viņu īpašumu, un interesējušies par zemju atpirkšanu.

Pēc viņas teiktā, vairākums iedzīvotāju bija uztraukušies, jo daudzas lietas nezina precīzi, piemēram, cilvēki gribētu karti, kurā var precīzi redzēt, kā dzelzceļa trase skars viņu zemi. Tāpat sanākušie pauduši viedokli, ka ir svarīgi aizsargāt biotopus un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla "Natura 2000".

Sabiedriskajā apspriešanā izskanējuši arī projektu atbalstoši viedokļi un komentāri.

Jau rakstīts, ka no 23.februāra 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica II" trases, notiks sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības tiks aicināti izteikt savus priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstiskus priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. Pilnsabiedrība "RB Latvija" veic "Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti.

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz par 85% lielu ES līdzfinansējumu.

"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.