Trešdienas vakarā, pulcējot aptuveni 50 iedzīvotājus, noslēgusies Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" trases sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme Rīgā.
Kā novēroja portāls "Delfi", uz apspriešanu galvenokārt ieradās vecākā gadagājuma ļaudis, kā arī studenti no Rīgas Tehniskās universitātes, kuri, apmeklējot apspriešanu, pildīja augstskolā uzdotos mājasdarbus.
Dalībnieki lielākoties uzdeva jautājumus par tuneļu izvietojumu viņu apdzīvotajās teritorijās. Populārākais jautājumu temats – Āgenskalnā plānotais tunelis. Kāda kundze bažījās, vai pētnieki ņēmuši vērā, ka zem Āgenskalna atrodas plūstošās smiltis.
Tāpat cilvēki interesējās par projekta izmaksām, vilcienu radīto troksni un vilcienu tehnisko izskatu.
Pēc vairākiem publikas kritiskiem izteikumiem kāds kungs gados apspriešanas organizētājiem novēlēja "visus tos skeptiķus aizvest uz Vāciju un sasēdināt sudraba snuķītī [vilcienā], vai arī nopirkt konfektes". Pēc Vācijas vilcienu apgūšanas, kā uzskata kungs, skeptiķu skaits Latvijā krietni samazinātos.
Paredzēts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz par 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!