Dažas vērtīgās minerālūdens ieguves vietas par smiekla naudu nopirkuši ar sanatoriju līdz šim saistīti maksātnespējas administratori, tādējādi, iespējams, iegūstot kontroli pār tālākajiem ar Ķemeriem saistītajiem procesiem, atklājis raidījums.
Ķemeru sanatorija par 2,9 miljoniem eiro pēc divu gadu neveiksmīgām izsolēm tomēr tika pārdota. Pie tās, izmantojot sarežģītu shēmu, ticis viesnīcu biznesā pieredzējis Krievijas investors Aleksandrs Gusakovs. Tomēr nav zināms, kā investors varētu atjaunot Ķemerus, kāds bija darījuma mērķis, bez ārstniecisko līdzekļu resursiem, ar ko sanatorija bija tik slavena.
No visiem vērtīgajiem urbumiem un dūņu ieguves vietām, Ķemeru sanatorijas saimnieku rīcībā patlaban ir tikai viens minerālūdens urbums. Pārējiem īpašnieki ir citi. Raidījums atgādina, ka sanatoriju, tāpat kā dziedniecisko līdzekļu ieguves vietas 90 gadu beigās no valsts nopirka Saūda Arābijas pilsonis šeihs Omārs Salehs Al Hamdi. Privatizācija bija neveiksmīga, sanatorijas atjaunošana ritēja lēni un līdz solītajam tā arī netika.
Šeihs mira 2012.gadā un ar viņa slikti pieskatītajiem īpašumiem sāka rīkoties maksātnespējas administratori. Bankrotēja sanatorija un arī uzņēmums "Eiropas minerāls", kam pieder visi ar Ķemeriem saistītie artēziskie urbumi.
Kāds internetā brīvi pieejams līgums rādot, ka Ķemeru sanatorijai tuvumā esošo minerālūdens urbumu 500 metru dziļumā no "Eiropas minerāla" iegādājies Ilzes Gulbes uzņēmums "Pulksteņa ezers". Darījuma summa ir 30 eiro, darījums slēgts pagājušā gada septembrī, tomēr zemesgrāmatā tas nav reģistrēts. Kāpēc "Pulksteņa ezers", kas par savu darbības veidu norāda nomas pakalpojuma sniegšanu, bet mājas lapā reklamē telpaugu iznomāšanu, būtu pircis urbumu līdzās Ķemeru sanatorijai, atbildes raidījums nesaņēmām.
Savukārt žurnāls "Ir" izpētījis, ka gan Gulbe, gan viņas bērna tēvs Māris Sprūds parādās starp Ķemeru sanatorijas kreditoru pārstāvjiem. Maksātnespējas administrators Sprūds Rīgā praktizē tajā pašā adresē, kur telpas nomā cits viņa amata brālis Ainars Kreics, kurš vada sanatorijas maksātnespējas procesu. Tieši pēc "Ominasis Latvia" lūguma bija pasludināta "Eiropas minerāla" maksātnespēja, vēlāk izvēlēts jaunais administrators.
Darbības ar vērtīgajiem urbumiem līdz šim nebija pievērsušas uzmanību. "Eiropas minerāla" mantu līdz šim izpārdeva Daugavpilī praktizējošā maksātnespējas administratore Tatjana Poņatovska. Šā gada 22.janvārī administratore Poņatovska pēkšņi nolēma savu darbību pārtraukt. Parasti šādos gadījumos tiesa atceļ administratoru, tomēr šoreiz, lai "Eiropas minerāla" mantai nepiekļūtu nejaušs rindas kārtībā izvēlēts administrators, tika izdomāts sarežģīts, taču līdz šim likumā iespējams ceļš.
Sertifikātu jau nolikusī administratore trīs nedēļas vēlāk rīkoja kreditoru sapulci, kurā izteica sev neuzticību. Tajā pašā sapulcē tika ieteikts cits administrators Alvis Mitenbergs, atklājis raidījums.
Sapulce notikusi steigā, jo kreditoru sapulces protokolā palicis kļūmīgs ieraksts, ka tā vienlaikus notikusi gan Rīgā, gan Daugavpilī. Kreditori steidzās jauno administratoru iesniegt apstiprināšanai Jūrmalas tiesā un tiesnese Ilze Freimane iecēla Mitenbergu.
Neskatoties uz to, ka pirmo vajadzēja skatīt Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, un tad pie "Eiropas minerāla" pārējiem urbumiem nonāktu kāds nejauši izvēlēts administrators, norāda raidījums.
Kāpēc sev jāizsaka neuzticība gandrīz mēnesi pēc tam, kad izlemts maksātnespējas administratora profesiju pamest, Poņatovska nepaskaidroja. Tāpat nav skaidrs, vai un kāpēc viņa par smieklīgi zemu cenu - 30 eiro pārdeva sanatorijai tuvumā esošo urbumu Ilzes Gulbes firmai. Un kuram bijusi interese par pārējiem objektiem.
Maksātnespējas administrators Kreics gan stāsta, ka ar šiem urbumiem viņam nav nekāda sakara. Citu artēzisko urbumu par 100 eiro viņš ir savulaik nopircis no "Eiropas minerāla", lai padarītu pievilcīgāku darījumu sanatorijas investoram. Tas ir arī vienīgais dziedniecisko resursu avots, kas patlaban ir jaunā Ķemeru sanatorijas īpašnieka rīcībā.
Uzņēmumu reģistrā atrodamā informācija liecina, ka nepilni 7% daļu firmā "Eiropas minerāls" joprojām ir valstij piederoši. To vajadzētu kontrolēt valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, tomēr maksātnespējas administratoru šeptes ar vērtīgiem dabas resursiem rāda, ka diez vai valsts aģentūra maz nojauš, kas notiek ar tās īpašumu, pieļauj "Nekā personīga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
