'Rail Baltica' apspriešana Bauskā pulcē teju 400 cilvēku  (15)

Viņa norādīja, ka sabiedriskā apspriešana ilgusi divarpus stundas.  "Lielāko daļu iedzīvotāju satrauca īpašumu atsavināšanas jautājums," teica Šomina

Lauksaimniecības zemju īpašnieki norādījuši uz Bauskas novada auglīgajām lauksaimniecības zemēm, kuras šķērsotu dzelzceļa trase, līdz ar to būtiski ietekmējot saimniekošanu.Tāpat klātesošie, runājot arī par starptautisko autoceļu "Via Baltica ", uzsvēruši, ka ir būtiski, lai abas starptautiskā maģistrāles būtu izvietotas blakus, un tādējādi starp tām iespējami neveidotos "mirusī zona", pastāstīja Šomina.

Viņa atzīmēja, ka sanāksmē kāds no klātesošajiem jautājis, kurš pieņems gala lēmumu par trases novietojumu. "Kad cilvēki saprata, ka tas nebūs viņu lēmums, ka lēmumu pieņems vispirms pašvaldības un, ja pašvaldības savstarpēji nevarēs vienoties par trasējumu, tad tas būs Ministru kabinets, tad apmēram puse zāles piecēlās un aizgāja," sacīja Šomina.

Vienlaikus viņa minēja, ka kopējais iedzīvotāju viedoklis attiecībā uz dzelzceļa nepieciešamību bijis pozitīvs.

Jau vēstīts, ka no 23.februāra 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica II" trases, notiek sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības aicinātas izteikt priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstiskus priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.

Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. "Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība "RB Latvija".

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.

"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.