Projekta "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pašreizējā projekta versijā paredzēts, ka trase šķērsos arī ekspolitiķa Ata Slaktera īpašumus Bauskas novada Codes pagastā, par ko kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs paudis nepatiku.
"Man nepatīk neviens variants, jo abi šķērso manas saimniecības laukus," Slaktera pausto otrdien notikušajā Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica II" trases sabiedriskās apspriešanas sanāksmē citē laikraksts "Bauskas Dzīve".
Jau vēstīts, ka projekta apspriešana Bauskā pulcējusi teju 400 cilvēkus. Lauksaimniecības zemju īpašnieki pauduši bažas, ka dzelzceļa trases izbūve pār viņu zemēm, būtiski ietekmēs saimniekošanu.
Bauskas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina gan norādījusi, ka kopējais iedzīvotāju viedoklis attiecībā uz dzelzceļa nepieciešamību bijis pozitīvs.
No 23.februāra 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica II" trases, notiek sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības aicinātas izteikt priekšlikumus, lai noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.
Iepriekš veiktā izpētes darba rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadus un Rīgu.
"Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība "RB Latvija".
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
