Pieaugumu apstrādes rūpniecībā turpina nodrošināt kokapstrāde, norāda FM

2015.gada janvārī apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgā mēneša rezultātiem. Lai arī nav izteikti spēcīgs pieaugums, tomēr ir augstākais kopš pagājušā gada aprīļa.

Kokrūpniecība, kas veidoja 26% no 2014.gada apstrādes rūpniecības izlaides, šā gada pirmajā mēnesī pieaugusi par 9,8%, salīdzinot ar 2014.gada janvāri.

"Pērn kokapstrāde bija galvenais apstrādes rūpniecības dzinējspēks. Jaunākie dati liecina par tendences turpināšanos arī šā gada sākumā. Iepriekšējā gadā kokrūpnieki ir veikuši investīcijas nozares attīstībā, plānojot investēt arī šogad. Tādējādi palielinās augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvars apakšnozarē," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc divu gadu pārtraukuma izaugsme atkal ir fiksēta metālu ražošanā. Salīdzinot ar pērnā gada janvāri, izlaide šajā apakšnozarē ir pieaugusi par 5%. Arī nākotnes prognozes metālu ražošanas attīstībai ir pozitīvas, jo februāra vidū ražošanu testa režīmā atsāka AS "KVV Liepājas metalurgs" un mēneša nogalē jau tika saražota pirmā gatavās produkcijas krava. Lai arī "KVV Liepājas metalurgs" darbību atjaunos pakāpeniski, tam būs pozitīvs devums šī gada apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē.

Labus izaugsmes tempus gada sākumā uzrādījušas arī tādas nozares kā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (3,2% gada griezumā) un mēbeļu ražošana (12,4%). Augsto tehnoloģiju nozare - datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana - savus izlaides apjomus jau ir vairāk nekā dubultojusi (135,1% gada griezumā). Neskatoties uz vājo izaugsmi Eiropas Savienībā (ES) un sarežģīto ģeopolitisko situāciju reģionā, Latvijā ir labs izaugsmes potenciāls uzņēmumiem, kuri ražo augstas pievienotās vērtības produktus.

Runājot par nozarēm, kurām šā gada janvārī veicies mazāk, FM norāda, ka pārtikas produktu izlaides apjomi samazinās. Kā galvenie iemesli ir pērnā gada augustā ieviestās pārtikas produktu tirdzniecības sankcijas, augošā konkurence ES, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā. Salīdzinājumā ar 2014. gada janvāri pārtikas rūpniecībā reģistrēts 3,8% kritums. Arī tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā ir reģistrēti kritumi - attiecīgi par 26,3% un 8,1%, tāpat elektrisko iekārtu ražošanā, kur izlaides apjomi gada laikā samazinājās par 12,9%. Šie kritumi saistāmi ar noieta problēmām Austrumu tirgos un zemo pieprasījumu ES.

Izaugsmi šā gada janvārī uzrādījusi ne tikai apstrādes rūpniecība. Salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo mēnesi, par 15,4% augusi arī ieguves rūpniecība, taču samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 19% silto janvāra laikapstākļu dēļ noteica kopējo rūpniecības gada kritumu 3,5% apmērā.

Eiropas Komisijas apkopotie ekonomikas sentimenta indeksa dati uzrāda negatīvu ainu attiecībā uz rūpniecības attīstības tendencēm tuvākajos mēnešos, jo rūpnieku konfidences rādītājs februārī ir uzrādījis zemāko vērtību kopš 2010.gada aprīļa. Tā, piemēram, vērtējums par veiktajiem pasūtījumiem kopumā un eksporta pasūtījumiem pasliktinājās. Turklāt rūpnieku skatījums par produkcijas cenām arī krīt. Tas norāda uz ieilgušās zemās inflācijas sekām gan Latvijā, gan ES, kā arī liecina par salīdzinoši vājo pieprasījumu un konkurences saasināšanos, ar kuru ražotāji cīnās, samazinot preču cenas.

Tomēr FM norāda, ka jau trešo mēnesi pēc kārtas uzlabojas ES kopējais ekonomikas sentimenta indekss, tostarp būvniecības nozarē, veicinot koksnes un citu būvmateriālu eksportu uz ES. Kāpj arī patērētāju konfidence, norādot uz ārējā pieprasījuma nostiprināšanos. Ņemot vērā, ka 2014.gadā 62% no visas apstrādes rūpniecības apgrozījuma tika eksportēti, tas ir pozitīvs signāls vietējiem eksportētājiem.