Reformas izglītības sistēmā patlaban ir galvenā Latvijas prioritāte, jo bez zināšanām radīt zināšanu ietilpīgu ekonomiku nav iespējams, intervijā "Rietumu radio" sacīja Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
"Augstākās izglītības joma mums buksē," sacīja Rutkovska. "Protams, ne visās augstskolās un ne visās programmās, jo, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā studenti tiek sagatavoti ļoti labi, tādēļ nav brīnums, ka šī ir nozare, kas pēdējos gados attīstījusies straujiem soļiem. Vienlaikus, ir programmas, kur varētu vēlēties labāku efektu un prasmīgākus studentus."
Lai pieaugtu darba ražīgums un palielinātos konkurētspēja, nepieciešams pilnveidot prasmes, lai cilvēki prastu rīkoties jaunākajām tehnoloģijām, sacīja Rutkovska.
"Latvijas iedzīvotāji ir gana čakli, taču ne vienmēr cilvēkiem ir pietiekamas prasmes," sacīja ekonomiste. "Tāpat, lai būtu augstāks darba ražīgums, arī izmēram tomēr ir sava nozīme, līdz ar to nepieciešamas investīcijas jaunās tehnoloģijās un iekārtās. Katrs uzņēmējs pats ir izpētījis, kā savā uzņēmumā palielināt ražošanas apjomus un uzlabot darba efektivitāti."
Vienlaikus, ir uzņēmumi un profesijas, kur tieša konkurētspējas uzlabošana nav iespējama, un svarīgs ir kopējais darba ražīgums valstī, sacīja Rutkovska.
"Ekonomisti mīļuprāt piemin frizieru arodu. Kāpēc frizieris Vācijā saņem ievērojami lielāku darba samaksu nekā Latvijā - vai tiešām vācietis paspēj vairāk cilvēku nofrizēt? Protams, ka nē. Svarīgs ir kopējais ražīgums valstī, lai frizierim būtu labi pelnoši klienti," sacīja Rutkovska.
Viņa arī uzsver, ka ļoti svarīga ir valsts kopējā politika, un cilvēkiem ir iespēja ietekmēt procesus un ievēlēt tādus politiķus, kas nesola labumus uzreiz un "rīt" pabalstu vai pensiju veidā, bet gan domā, kā piesaistīt investīcijas un uzlabot uzņēmējdarbības vidi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
