Izstrādāts alternatīvs 'Rail Baltica' līnijas variants, kā šķērsot Mārupes novadu  (25)

Viņš paskaidroja, ka alternatīvā varianta realizācijai nebūtu jānojauc neviena ēka, visā trases garumā 300 metru zonā atrodas astoņas dzīvojamās ēkas un trīs uzņēmumi, kuru darbība nebūtu jāpārtrauc, kā arī nesadalītu Vētrasciemu. Kā mīnusu Balgalis norādīja, ka tas paredz ātruma samazinājumu, taču variantu iesniegs turpmākam izvērtējumam.

Iedzīvotāji pauda neapmierinātību, ka līdz šim oficiāli nav bijuši pieejami nekādi dokumenti un projekta vizuālie materiāli un ka nebija paredzēts šādu variantu sestdien apspriest. Tas radot aizdomas par prettiesisku rīcību, kas esot "izstrādāta iepriekšējā vakarā un maldina iedzīvotājus".

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs aicināja projekta izstrādātājus neapspriest piedāvāto variantu.

Balgalis savukārt uzsvēra, ka variantu var neapspriest, taču tas tik un tā tiks iesniegts turpmākajam izvērtējumam, jo esot izstrādāts pēc iedzīvotāju un uzņēmēju priekšlikumiem.

Mārupes novada domes juriste Gaļina Sušiņina savukārt sacīja, ka visa plānošana esot pret normatīvajiem aktiem, kas nosaka procedūru, kā ir jāveic teritoriālā plānošana.

"Ir nacionālās un reģionālās attīstības plāns un ir pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Mēs redzam plānos "Rail Baltica", taču ne tuvu tai vietai, kā plāns tiek iecerēts tagad. Šī plānošana ir pretēji normatīvajiem aktiem, kas nosaka procedūru, kādā ir jāveic teritoriālā plānošana. Neviens nevar pats nolemt, kur viņš drīkst un kur nedrīkst kaut ko būvēt," teica Sušiņina, vienlaikus uzsverot, ka nav arī iespējams veikt iespaida uz vidi novērtējumu, jo plāni nepārtraukti mainās.

Tāpat Sušiņina norādīja, ka citas pašvaldības atbalsta šo projektu, jo viņu iedzīvotāji teritoriālajā plānošanā tika iesaistīti jau sen un tika rezervētas vietas turpmākajiem pētījumiem, savukārt Mārupes novadā apspriede sākusies nesen un varianti nepārtraukti mainās.

Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa departamenta vadītājs Māris Riekstiņš norādīja, ka jaunais alternatīvais variants tika jau iepriekš iesniegt ministrijā, taču tolaik SM to noraidīja. Tagad, vēlreiz pārskatot visus variantus, SM uzskata, ka tas tomēr ir apspriešanas vērts. Ja būs citi papildinoši risinājumi, tad tas būšot darbs pētniekiem - turpmākā pusgada laikā sniegt savu izvērtējumu, viņš piebilda.

Lidostas "Rīga" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševics norādīja, ka projektam ir būtiska loma valsts konkurētspējas palielināšanā, jo arī Igaunijā dzelzceļa līnija plānota caur lidostu.

"Jādomā plašāk, lai mēs nebūtu atkal pastarīšu lomā, igauņi par visu ir padomājuši, bet mēs izvilksim caur mežu, lai tik iedzīvotājiem miers un visiem miers, bet ekonomiska ieguvuma nebūs," sacīja Lukaševics. Pret to gan iebilda kāds iedzīvotājs, kura pamatdarbība saistīta ar finansēm un loģistiku, norādot, ka pirms tik lielu summu ieguldīšanas un tik liela projekta realizēšanas būtu jāveic pētījums, kas spētu pierādīt, ka plānoto atzaru būve attaisnosies.

Satiksmes ministrijas pārstāvis un izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris norādīja, ka šis ir publiskas lietošanas infrastruktūras objekts un par to nevar runāt kā par biznesa projektu, taču SM plāno veikt loģistikas nozares izpēti, kas būs pieejama līdz gada beigām.

"Pētījums būs pieejams līdz gada beigām vai nākamā gada sākumā. Būvniecība netiks uzsākta, balstoties uz lozungiem," paskaidroja Vingris.

Komentējot jaunā dzelzceļa koridora plūsmas nodrošināšanu, Lukaševics informēja, ka ziemeļos no lidostas plānota jauna angāra izbūve, kā arī pēc tam iecerēts attīstīt dienvidu pusi, taču precīzas iespējamās pārvadājamās tonnāžas nevarot nosaukt.

"Precīzas tonnāžas nevaru nosaukt. Bet tas ir tāpat kā deputāti parasti saka - būs iedzīvotāji, tad arī uzbūvēsim ceļu. Bet vajadzētu domāt otrādi - vispirms sakārtot infrastruktūru, un tad būs piesaiste," uzsvēra Lukaševics.

Daži iedzīvotāji pauda atbalstu "Rail Baltica" izbūvei, vienlaikus uzsverot, ka jārod loģiski risinājumi un jārunā ar katru iedzīvotāju, kura māju tas skars, jo ar visiem sarunas neesot bijušas.

Atbildot uz iedzīvotāju neapmierinātību, Balgalis norādīja, ka sarunas notiek un turpināsies, līdz būs notikušas pārrunas ar visiem, kuru īpašumus projekts tieši skar.

Tāpat iedzīvotājos rada bažas iespējamo bīstamo kravu pārvadājumi, troksnis, vibrācijas, kaitējums dabai, īpašumu vērtību kritums, tas, cik bieži būs pārvadājumi, lidmašīnu reisu skaita palielināšanās un kad iedzīvotājiem tiktu atmaksāti zaudējumi.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmi Mārupē apmeklēja aptuveni 300 iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka no 23.februāra kopumā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica II" trases, notiek sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības aicinātas izteikt priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darbā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Sākotnējai sabiedriskajai apspriešanai noteikts pagarināts, 32 dienu, periods, kas noslēgsies 15.martā, un tā laikā ikviens aicināts iepazīties ar paredzēto darbību un nosūtīt rakstveida priekšlikumus un komentārus Vides pārraudzības valsts birojam, norādot, kas jāņem vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu.

Iepriekš veiktajā izpētes darbā noteikts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. "Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība "RB Latvija".

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā pašlaik visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.