Mazsalacā gatavo revolūciju velosipēdu ražošanā un rosina izzināt dabu  (46)

Studenti iesaistījušies sacensībās "Radām novadam", kuru laikā viņiem jārada Mazsalacas novadam pēc iespējas augstāks ekonomiskais pienesums.

Pirmais bērns – 'Speed up Bike'

Lai gan ierasts, ka Jānim vienmēr pie rokas ir mazais velosipēds jeb, kā viņš smej, "pirmais bērns", Jānis uz tikšanās vietu ierodas ar portfeli, kurā aiz datora rūpīgi salikti stāv līdzi bērnam "augošā" velosipēda "Speed up Bike" rasējumi. Jaunais uzņēmējs atzīst, ka novērojums, ka parasti viņš nāk komplektā ar velosipēdu, ir diezgan precīzs: "Man visu laiku uz to ir jāskatās, jāpārdomā, kā es varu vēl kaut ko uzlabot, jāaiziet pie speciālista, jāaiziet izmēģināt. Es visu laiku to staipu līdzi."

Idejas autors atklāj, ka sākumā inovācija uzzīmēta datorā, tad tik ķēries klāt pie rasēšanas. "Sākumā man sanāca nesmuki rasējumi. Ne tik labi, lai tehniķi varētu saprast," smej Jānis.

Sākumā uzrasējis pašu velosipēdu, tad katru detaļu atsevišķi. Kad ideja uz papīra bija gatava, jaunieši ar rasējumiem devušies pie sadarbības partneriem SIA "Velo Machine", kas ražo velosipēdus "Spārīte". "Sākotnēji es gribēju, lai mēs paši varētu sākt ražot velosipēdus, taču es sapratu, ka mums nebūtu tik daudz līdzekļu un zināšanu, tāpēc sākām ar partneriem," skaidro Jānis.

"Speed up Bike" aug līdzi bērnam, tā rāmi un citas detaļas var gluži vai izstiept, tādējādi pielāgojot bērna auguma izmaiņām. Plānots, ka to varētu izmantot bērns vecumā no četriem līdz deviņiem gadiem, tāpat iecerēts, ka velosipēds būs veidots no tādiem materiāliem, kas ļautu tam kalpot vairākiem bērniem.

Jānis atceras, ka viņam liecies dīvaini tas, ka viņa radinieks savam mazajam puikam regulāri pircis jaunus velosipēdus, jo bērns gluži vienkārši no tiem izaudzis. Jaunais uzņēmējs pēc apspriešanās ar draudzeni – komandas biedreni – ķēries pie darba.

Šobrīd tapis otrais "Speed up Bike" prototips. "Mēs jau cerējām, ka tas būs gala variants, bet gribās tomēr to nostrādāt vēl vairāk, lai velosipēds būtu vēl ērtāks un patīkamāk lietojams, tāpēc izdomājām, ka vajag tomēr vēl trešo prototipu uztaisīt," skaidro Jānis. Viņš atklāj, ka pirmie prototipi bijuši, iespējams, pārlieku sarežģīti un ar pārlieku daudzām regulācijas iespējām. Jaunietis norāda, ka velosipēdu veido pēc nacionālo standartizācijas organizāciju federācijas izstrādātiem standartiem (ISO), tāpēc ir jāievēro konkrētas prasības, lai velosipēds būtu drošs.

Ideju gūzmā; atbalsts rīdziniekiem

Lai gan konkrēta jaunā velosipēda pārdošanas cena vēl nav zināma, Jānis lēš, ka tie varētu būt 200 - 300 eiro. Jautāts, cik vecāki, nopērkot velosipēdu, varētu ietaupīt, idejas autors norāda, ka sākot no 50 līdz pat 200 eiro, bet tas gan atkarīgs no tā, kādus velosipēdus viņi pirktu. "Mēs mērķējam uz vidusmēra Latvijas iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem vai pat drīzāk augstiem, tas nozīmē, ka tie ir tie cilvēki, kas pērk velosipēdus par vidēju vai augstu cenu," skaidro jaunietis.

"Ar Latvijas velosipēdu ražotājiem nevēlamies konkurēt, tas jau pēc būtības būtu muļķīgi," norāda Jānis. "Uzņēmuma ideja pašā būtībā ir tāda, ka mēs vēlamies ražot tādus velosipēdus, kas ir atšķirīgi vai ar dažādiem jauninājumiem. Tur rodas tā mūsu konkurētspēja. Mēs gribam meklēt, kā mēs varam ar šo izgudrojumu vēl labāk uzlabot velo braukšanas pieredzi." Uzņēmums orientēsies uz eksporta tirgiem, un Latvija ir tikai sākuma punkts.

Plānots, ka viss notiks darbnīcā Mazsalacā – gan velosipēdu likšana, gan jaunu prototipu un izgudrojumu radīšana.

Lai gan vēl šī gada sākumā jaunais uzņēmums bija pārliecināts, ka vienosies ar investoru par 19 000 eiro piesaisti, darījums tika atlikts, jo investors pieprasīja augstākus aizdevuma procentus. "Mēs sapratām, ka tas ir par dārgu. Tad tas velosipēds maksātu vairāk. To mēs nevēlamies!" uzsver Jānis. Līdz šim jaunieši paši ieguldījuši aptuveni 4000 eiro, līdz gada beigām jaunie uzņēmēji plāno piesaistīt un ieguldīt aptuveni 22 000 eiro. Iespējams, komanda vērsīsies pie Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum", lai saņemtu aizdevumu, atklāj jaunietis.

Komandai ir vēl virkne ieceru: "Ir daudz citas velosipēdu idejas, ko vēlamies īstenot. Par tām cilvēki varēs pabrīnīties." "Mēs taisīsim velosipēdus Mazsalacā un palīdzēsim rīdziniekiem," ironizējot par augsto "Rīgas satiksmes" biļešu cenu, norāda Jānis, piebilstot, ka arī gaisa kvalitāte tā Rīgā varētu uzlaboties.

Tūrisma un pasākumu restarts Mazsalacas novadā

Otrs grupas darba virziens ir tūrisms, kura līdere ir Laila Skujiņa. Tūrisma jomā komanda Mazsalacas novadā veido pasākumus un tūrisma maršrutus.

Jau šobrīd ir izstrādāts pirmais maršruts "Līkloči pa Mazsalacu", taču, kā norāda Laila, pie tā vēl mazliet ir jāpiestrādā. Maršruts daļēji "izspēlēts" Starptautiskās gida dienas laikā, kad jaunieši organizēja ekskursiju pa pilsētu. Plānots, ka Starptautiskās gidu dienas atzīmēšana Mazsalacas novadā varētu kļūt par jaunu ikgadēju tradīciju.

Maršrutu var attīstīt ļoti dažādi, iekļaujot jau konkrētus piedāvājumus un pakalpojumus, tādējādi piedāvājot klientiem komplekso maršrutu. "Kompleksais piedāvājums ir ceļotājam ērtāks, tā ir joma, ko mēs gribētu attīstīt. Piemēram, maršrutā varētu iekļaut laivu braucienu vai naktsmītni," skaidro Laila, piebilstot, ka sākotnēji varētu izstrādāt maršrutus ģimenēm un pāriem.

"Mēs strādājam uz to, kas mums komandā patīk un padodas. Mēs skatāmies, kā mēs to varam pārvērst par biznesu: mēs plānojam pārdot šo maršrutu, jo tas nebūtu kā tūrista karte, ko var saņemt, bet tas būtu jau piedāvājums, kas iekļauj muzeju apmeklējumus un vēl citus bonusus."

Savukārt pirmais komandas organizētais pasākums "Koks un skaņas atdzīvojas Mazsalacā" notika pērnā gada septembra nogalē. Laila atklāj, ka tas bija izziņas pasākums koku un skaņas tematikā Skaņākalna dabas parkā. Šo pasākumu var saukt par tādu kā izmēģinājuma trusīti, jo jau šogad jaunieši pasākumu attīstīs.

Plānots, ka augusta otrajā pusē jaunie uzņēmēji organizēs pasākumu "Piliens dabas". "Mēs to pārcēlām uz augustu, jo tad ir siltāks un laikapstākļi nav tik nepastāvīgi," norāda Laila. Pasākums "Piliens dabas" norisināsies tajā pašā dienā, kad Mazsalacas kultūras centrā notiks balle. "Tūrismā ir ļoti svarīgi piedāvāt vairākas iespējas, ko cilvēks var izmantot. Līdz ar to ir lielāka motivācija atbraukt uz Mazsalacu," uzsver Laila. Viņa vērš uzmanību, ka viņu mērķauditorija ir ne tikai novada iedzīvotāji, bet arī apkārtējo novadu iedzīvotāji.

Lai gan pasākuma saturs vēl top un idejas virmo gaisā, tas noteikti būšot dabas izziņas pasākums.

Atklāšanas prieks – dzinulis

Uz jautājumu, vai nav grūti attīstīt tūrismu vietā, kas nav dzimtā vieta, Laila norāda, ka tas tikai liek lasīt un novadu pētīt vairāk. "Es sev atklāju kaut ko interesantu, es arī jūtos kā tūrists, kurš atklāj," smej Laila. "Pastāv liela iespējamība, ka manas intereses sakristu ar ceļotāju interesēm. Tas atklāšanas prieks ir liels dzinulis."

Komandas līdere atklāj, ka līdz šim sev atklājusi ne vien Skaņākalna dabas parka burvību, bet arī Svētās Annas baznīcu, retro automobiļu kolekciju un Mazsalacas novada muzeju, kurā mīt 1300 rotaļu un suvenīru peles. Tāpat Laila izceļ, viņasprāt, interesantus vēstures faktus, piemēram, par Mazsalacas pilsētas kapiem, lībiešu pilskalnu, kas atrodas zem estrādes.

Laila vērš uzmanību, ka Mazsalacas novads ir arī interesantu personību novads, ko no tūrisma viedokļa varētu izmantot, "lai to ne tikai pārdotu, kā tūrisma produktu vai pakalpojumu, bet lai cilvēks kaut ko iegūtu sev un savai dvēselei". Piemēram, pie slavenā koku skulptūrista Valtera Hirtes viesojies dzejnieks Imants Ziedonis, kā arī Mazsalacas novads ir Gustava Ērenpreisa dzimtā puse.

Savu nodarbošanos Laila sauc arī par sociālu projektu, jo, piemēram, ar pasākumu rīkošanu tiek "iekustināti vietējie", kas no jauna ierauga Mazsalacas novadu. Tāpat Laila atzīst, ka no pasākumu rīkošanas ieguvums ir tieši apkārtesošajiem, piemēram, ēdinātājiem.

'Radām novadam' – sadarbošanās

Abi portāla "Delfi" uzrunātie komandas "Jauniešu vētra" dalībnieki norāda, ka projekts "Radām novadam" ir devis impulsu aktivizēties, tāpat ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Mazsalacas novada domi un tās pakļautībā esošajām institūcijām, tostarp Mazsalacas Tūrisma informācijas centru. Kā norāda Jānis, veiksmīga sadarbība ar pašvaldību ir viens no jauno uzņēmēju konkursa bonusiem. Tāpat Mazsalacas novada dome ir piešķīrusi finansējumu komandas tūrisma virziena iniciatīvām, skaidro Laila.

Komandā bez Jāņa un Lailas vēl ir Gundega Vācere, Marika Šakuna, Daiga Sprice, Guntars Polis, Ilze Sauša, Ieva Klibus, Rihards Vosulis un Liene Lakstīgala. "Mēs savā starpā esam sadalījuši uzdevumus un katrs darām to, kas vislabāk sanāk, kā arī esam sadalījuši atbildības sfēras – bizness un tūrisms. Es šobrīd sadarbojos ar četriem, pieciem cilvēkiem un Laila tāpat," skaidro Jānis.

Lai gan komanda jau tagad ir gana liela, Jānis norāda, ka gaidīti arī jaunie censoņi un jo īpaši tehniķi, kas varētu palīdzēt velosipēdu ražošanā.

Tāpat uzrunātie komandas pārstāvji atzīst, ka tas vēl nav viss, briest vēl trešais komandas atzars – dārzkopība.

"Radām novadam" ir augstskolu studentu komandu konkurss, kura ietvaros katra komanda sevis izvēlētā novadā divu gadu laika cenšas radīt pēc iespējas lielāku ekonomisko vērtību, radot jaunas darbavietas un piesaistot finansējumu dažādiem biznesa un sociāliem projektiem.

Konkursu "Radām novadam" organizē "JCI Latvia" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkursu atbalsta "Erasmus+". Projekta partneri ir Latvijas Universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Konkursa noslēgumā - 2016.gada vasarā - žūrija vērtēs padarīto, proti, darba vietas, piesaistīto finansējumu un citus iesaistīto novadu ieguvumus. Kopējais konkursa balvu fonds ir 50 000 eiro.

Lai gan sacensības jau sākušās, vēl arvien ir iespēja pievienoties gan jau esošajām komandām, gan izveidot jaunas. Sazināties ar konkursa organizatoriem iespējams "Radām novadam" interneta mājas lapā.