Iespējams, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" lielākie opozicionāri dzīvo Mārupē. Sākotnējās sabiedriskajās apspriešanās novada iedzīvotāji asi kritizējuši ieceri par dzelzceļa atzara izbūvi uz lidostu "Rīga", tā arī neieklausoties projekta īstenotāju argumentos par ekonomiskajiem ieguvumiem un ģeopolitisko drošību.
Portāls "Delfi" sadarbībā ar uzņēmuma "DJI Latvija" "dronu" piedāvā lasītājiem no putna lidojuma iepazīties ar plānoto dzelzceļa līnijas maršrutu vienā no opozicionāru argumentos pieminētajām teritorijām - ciematu "Vētras".
Mārupes novada pašvaldība līdz šim ir bijusi viena no aktīvākajām, kas asi vērsusies pret projekta ieceri. Piemēram, pašvaldības izdevuma "Mārupes Vēstis" marta numura teju pusi saturu veido raksti par "Rail Baltica" projektu. Uz pašvaldības izdevuma pirmās lapas jau lasāms, ka "jā" vārds sakāms ievadam uz lidostu no ziemeļu puses - Skultes nevis Mārupes. Tāpat laikraksta pirmajā lapā uzskatīts, ka atzars caur Mārupes novadu ir pretrunā ar novada teritorijas plānojumu, netiek sniegts projekta ekonomiskais pamatojums, apdraudēta novada attīstības vīzija un pārkāpts tiesiskais paļāvības princips.
Tieši iepriekš minētie apgalvojumi visbiežāk izskanēja arī 7.marta sanāksmē, kurā novada Domes priekšsēdētājs pauda savu nostāju pret šo atzaru un cilvēki viņam uzgavilēja. Kad kāds kungs lika pacelt roku tiem, kuri ir pret projekta atzaru Mārupes novadā. Teju visa zāle vienbalsīgi pacēla rokas. Tikai kāda dāma nosaucās: "Mārupe - sūnu ciems!", novēroja portāls "Delfi"
Satiksmes ministrijas pārstāvis Māris Riekstiņš gan uzsver, ka "Rail Baltica" ir ne vien ekonomisks, bet arī ģeopolitisks projekts. Viņš vērsa apmeklētāju uzmanību uz to, ka tas, ka vienīgais dzelzceļa transportlīdzekļu savienojums ir ar austrumpusi - Krieviju, ir ekonomikas risks, kas būtu jāsamazina.
Riekstiņš ir pārliecināts, ka ir pienācis laiks starp reģionālajiem centriem nodrošināt "ātru un pietiekami efektīvu satiksmi". Viņaprāt, dzelzceļš ir viens no efektīvākajiem transportlīdzekļiem, tostarp kravu pārvešanai, kas varētu atvieglot piekļuvi energoresursiem, piemēram, oglēm no Polijas.
Paredzēts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz par 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
