Eiro vērtības kritums uzlabo Latvijas eksportētāju konkurētspēju, norāda bankas  (7)

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš atzīmēja, ka eiro zonas lēnās ekonomikas izaugsmes un krītošās inflācijas iespaidā eiro sistēma īsteno ekspansīvu monetāro politiku, savukārt ASV monetārā politika jau no pagājušā gada ir kļuvusi ierobežotāka, jo tur inflācijas gaidas ir augstākas un ekonomikas atkopšanās veselīgāka. Attiecīgi procentu likmes ASV ir augstākas nekā eiro zonā.

"Šādos apstākļos loģiski, ka eiro valūtas kurss pavājinās pret ASV dolāru. Brīvi peldoša kursa valūtas, piemēram, eiro un ASV dolārs viena pret otru ilgākā termiņā svārstās atkarībā no ekonomikas cikliem - kuras valsts ekonomika sāk relatīvi apsteigt otru, tās valūta nostiprinās - bet īstermiņā valūtas kursu ietekmē piedāvājums un pieprasījums valūtas tirgū saistībā ar ikdienas kapitāla plūsmām," teica Bērziņš.

Viņš piebilda, ka eiro kurss atrodas pa vidu starp vēsturisko maksimumu un minimumu un līdzšinējās eiro kursa izmaiņas starptautiskajos finanšu tirgos uztvertas ar sapratni, tā kā jebkādam nopietnam satraukumam par eiro kursa svārstībām nav pamata.

"Kāpēc pašlaik eiro kursa samazinājums eiro zonai ir labvēlīgs? 2015.gada janvārī eiro zonā inflācijas gada pieauguma temps bija negatīvs (-0,6%) jeb, citiem vārdiem sakot, tika novērota deflācija. Par deflācijas negatīvajām sekām plaši rakstīts ekonomikas literatūrā - tiek atlikti lēmumi par jauniem ieguldījumiem un pirkumiem, gaidītas zemākas cenas, samazinās investīcijas un patēriņš, kā rezultātā ekonomika stagnē un centrālajai bankai samazinās iespējas ar tradicionālajiem monetārās politikas instrumentiem ļoti zemu procentu likmju apstākļos nevēlamās tendences mainīt. Pret deflāciju cīnīties ir grūtāk nekā pret augstu inflāciju, jo inflācijas apkarošanas instrumenti ir neskaitāmas reizes pasaules praksē pielietoti un pārbaudīti," minēja Latvijas Bankas ekonomists.

Viņš arī atzīmēja, ka ģeopolitiskie riski un pieprasījuma kritums Krievijā, kā arī eiro zonas vājā izaugsme ir galvenie faktori, kas palēnina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Latvijas ekonomikas pieauguma temps un inflācijas gaidas ir pietiekoši zemas, lai eiro sistēmas monetārā stimulēšana tuvākajos gados neradītu bažas par ekonomikas pārkaršanu. "Latvijai ir izdevīgas zemas procentu likmes un augstāks kredītreitings, ko nodrošina atrašanās eiro zonā. Līdz ar to, ja eiro kursa samazinājums var sekmēt eiro zonas tautsaimniecības attīstību, tas ir izdevīgi arī Latvijai. No otras puses, tiešais eiro kursa samazinājuma efekts uz Latvijas tautsaimniecību ir niecīgs, ir izdevīgāk eksportēt preces un pakalpojumus uz valstīm ārpus eiro zonas, kuru valūtu kursi pret eiro ir nostiprinājušies, savukārt pieaug cenas importam no valstīm, kas ir ārpus eiro zonas. Ņemot vērā, ka liela daļa Latvijas eksportētāju ir nepieciešams arī preču un pakalpojumu imports, tad abi šie efekti viens otru dzēš," klāstīja Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja - ja eiro zonas valstis turpinās sāktās strukturālās reformas un ievēros budžeta deficīta samazināšanas mērķus, nodrošinot sabalansētu izaugsmi, nebūs jāuztraucas par eiro kursu, jo tas nostiprināsies pret citām valūtām, tostarp ASV dolāru.

"SEB bankas" finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš sacīja, ka lēta eiro ietekme uz Latvijas ekonomiku nav viennozīmīga. "Eiro vērtības samazināšanās uzlabo Latvijas eksportētāju konkurētspēju, piemēram, valstīs, kurās norēķinās dolāros, mārciņās u.c. valūtās, kuru vērtība pret eiro pieaugusi. No otras puses, ja tiek plānoti ceļojumi ārpus eiro zonas, piemēram, uz ASV vai Lielbritāniju, šie ceļojumi sadārdzinās, jo tērēšanai paredzētie dolāri izmaksā dārgāk," viņš sacīja.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pasaulē izejvielu tirgus (nafta, metāli u.c.) ir ASV dolāros, kas nozīmē, ja izejvielu cenas globālajā tirgū nemainās dolāros, to cena eiro izteiksmē ir pieaugusi eiro vērtības krituma dēļ. "Te gan jāpiezīmē, ka pašu izejvielu cenu svārstības procentuāli nereti ir lielākas nekā valūtu cenu svārstības - naftas cena ir par aptuveni 50% zemāka nekā pirms gada, bet eiro cena dolāros ir par aptuveni 20% zemāka nekā pirms gada," piebilda Lāriņš.

Viņš skaidroja, ka viens no eiro cenas dolāros krituma iemesliem ir atšķirīgie ekonomikas dati un no tiem izrietošā centrālo banku uzvedība.

Tostarp Lāriņš minēja, ka ASV Federālā rezervju sistēma ir pārtraukusi kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmu, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) no šīs nedēļas sāk jaunu QE programmu, kas nākamā gada laikā paredz finanšu tirgū iepludināt papildu triljonu eiro, tāpat ASV bezdarba līmenis pazeminās, bet eiro zonā tas saglabājas augstā līmenī, kā arī eiro zonai ir jārisina Grieķijas parāda jautājums. Tāpat ASV ir problēmas, piemēram, to apdraud parāda griestu tuvošanās, tādēļ pastāv eiro cenas krituma bremzējošie argumenti, bet tie pagaidām ir vāji.

"Ekonomikas izaugsme ASV ir labāka nekā eiro zonā, kas uzlabo dolāra pievilcību investoru acīs un kā rezultātā jau kopš pagājušā gada sākuma vēroja eiro vērtības pazemināšanās. Šobrīd tirgū vērojams kārdinājums sasniegt pēdējo reizi 2002.gada 6.decembrī redzēto eiro un dolāra paritāti. Skatoties uz ekonomikas datiem, tas ir reāli iespējams, bet tikpat labi var paiet ilgāks laiks, pirms šī paritāte tiek sasniegta. Uzmanīgi jāseko eiro zonas un ASV ekonomikas datiem, kuri eiro došanos paritātes virzienā var paātrināt vai arī pārtraukt," teica Lāriņš.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka ASV dolāros likmes ir nedaudz augstākas un nākotnes likmju līkne iet uz augšu krietni straujāk, atspoguļot gaidas, ka nākotnē eiro kurss vidēji nedaudz pieaugs, lai kompensētu zemāku vērtspapīru ienesīgumu. "Taču patiesība var izrādīties arī pretēja un īslaicīgās svārstības gandrīz noteikti būs plašākā diapazonā par procentu likmēs iebūvēto nākotnes kursu virzību," viņš teica.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka Latvijas ekonomikai šāda kursa attīstība ir drīzāk vēlama. "Mūsu izaugsme ir straujāka nekā Eiropas Savienībā vidēji, algu kāpums ir pat diezgan straujš, tātad neciešam no stagnācijas un ilgstošas deflācijas draudiem. Taču bezdarba līmenis vēl ir stipri virs vēsturiskā minimuma, tāpēc gan straujāks eksporta pieaugums, gan importa aizstāšana var palīdzēt. Šos procesus zemāks eiro kurss veicina. Pat par spīti eiro kritumam, preču cenas patēriņa grozā slīd uz leju, atspoguļojot sarūkošas importa izmaksas, tāpēc lejupslīdošas valūtas ēnas puses šobrīd nav redzamas," viņš klāstīja.

Tikmēr "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna atzīmēja, ka eiro kursa pavājināšanas pret ASV dolāru uzlabo eiro zonas eksportētāju konkurētspēju. "Tas neattiecās tikai uz eksportu uz ASV, bet uz citām valstīm, kur kā norēķinu valūta figurē ASV dolārs, piemēram, Ķīna, Arābu valstis, NVS valstis. Tas ietekmē Latviju gan tieši, proti, Latvijas eksportētājus, kas pārdod savu produkciju šajos tirgos, gan netieši, proti, tas uzlabo eiro zonas izaugsmes perspektīvas, kas attiecīgi varētu palielināt pieprasījumu pēc Latvijas eksporta Eiropā. Tāpēc zemāks eiro kurss Latvijai ir izdevīgs," viņa sacīja.

Vienlaikus viņa arī atzīmēja, ka zemāks eiro kurss pret ASV dolāru sadārdzina to Latvijas importu, par ko norēķini tiek veikti dolāros, piemēram, energoresursi, elektronika, tēja un kafija. "Tomēr, ņemot vērā šā brīža tendences pasaules izejvielu tirgos, tas drīzāk ierobežo patēriņa cenu krituma potenciālu Latvijā nevis nozīmē lielāku inflāciju," sacīja Strašuna.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā samazinās eiro, bet pieaug ASV dolāra kurss. Eiro vērtība pret dolāru ir sasniegusi 12 gados zemāko līmeni. Eiro kurss krītas, jo ECB šonedēļ ir sākusi kvantitatīvās mīkstināsanas programmu, lai stimulētu ekonomiku. Savukārt ASV Federālo rezervju sistēma kvantitatīvo mīkstināšanu pabeidza pērn oktobrī, un, Savienoto Valstu ekonomikas datiem uzlabojoties, šogad gatavojas palielināt procentlikmes.