Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana nav beigusies un tā ilgs līdz 15.martam, turklāt patlaban vēl nav sarunu par gatavām trasēm, bet gan pirmā saruna ar iedzīvotājiem par iespējamiem trašu variantiem, jo šobrīd ir izveidoti trašu koridori 300 metru platumā, taču vilcienam nepieciešams vien 40-60 metrus plata josla, norāda "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Sākotnējā sabiedriskā apspriešana uzrādot Latvijas iedzīvotāju "pilsonisko izaugsmi, gatavību apspriest, diskutēt, līdzdarboties lēmumu pieņemšanā". Balgalis kopumā lēš, ka vairāk nekā 5000 iedzīvotāju būs piedalījušies sanāksmēs novados un Rīgā, un šodien plkst.17 pēdējā no sanāksmēm notiks Garkalnē.
Uzņēmumā "RB Latvija" uzskata, ka izdosies izveidot trasi tā, lai pēc iespējas mazāk skartu iedzīvotājus, un draudzīgāku videi. No 4200 iespējami skartiem īpašumiem šis skaits esot samazināts līdz apmēram 2000, un tas būšot vēl mazāks.
Kompānijas pārstāvis norāda, ka sabiedriskā apspriešana nav noslēgusies, priekšlikumu iesniegšana turpināsies līdz 15.martam. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana Latvijā tiek veikta ar pagarinātu termiņu 32 dienas no 13.februāra līdz 15.martam, lai pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks varētu saņemt informāciju.
Kopumā "Rail Baltica" izpēti veica 49 speciālisti. Paredzēts, ka no 2014.gada līdz 2016.gadam tiek veikta detalizēta tehniskā izpēte, veicot daudzkritēriju analīzi un atlasot labākos variantus. Plānota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sagatavošana, kā arī tehnisko risinājumu izstrāde. Tāpat plānota lokālplānojuma izstrāde, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana. Tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus skars trase, tiks nosūtīta personiska informācija.
No 2017.gada līdz 2019.gadam plānota īpašumu atsavināšana un projektēšana, savukārt no 2020.gada līnijas Tallina-Rīga-Kauņa izbūve, kuru plānots pabeigt 2025.gadā, bet līdz 2030.gadam plānota savienojuma ar Varšavu izbūve. Līdz 2025.gadam šī satiksme vairāk tiks vērsta uz pasažieru apkalpošanu Baltijas valstu robežās. Trase būs piemērota 25 kilovoltiem, un šāds standarts ir arī Vācijā un Polijā, kur trases tiekot modernizētas.
"Rail Baltica" pamattrase 190 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novada pašvaldību teritorijas.
"Rail Baltica" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veica pilnsabiedrība "RB Latvija", kura valsts institūciju un pašvaldību darba grupai prezentējusi daudzkritēriju analīzes rezultātus. "RB Latvija" parakstījusi līgumu ar Satiksmes ministriju par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu. Projekts izmaksāja 3,99 miljonus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Kā ziņots, vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, iebilst un pauž neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
