Latvijas eksports šogad augs, taču lēni, uzsver eksperti  (6)

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna sacīja, ka janvārī Latvijas eksports bija par apmēram 5% lielāks nekā pirms gada, kas, ņemot vērā lejupslīdi Krievijā un joprojām diezgan vārgo eiro zonas izaugsmi, ir ļoti labs sniegums. "Jāsaka, ka šos ciparus, visticamāk, ietekmēja reeksporta kāpums (piemēram, teju 50% kāpums elektroiekārtām un elektroierīcēm), bet arī Latvijas ražotāju eksportētās produkcijas apgrozījums janvāri ir pieaudzis (3,5%)," viņa teica.

Strašuna piebilda - kā arī bija gaidīts, Latvijas eksports uz Krieviju turpināja krist arvien straujāk. Janvārī tas bija par 31% mazāks nekā pirms gada Savukārt eksports uz citām NVS valstīm sarucis par 7%, bet eksports uz eiro zonu audzis par 8% un Eiropas valstīm ārpus eiro zonas par 21%.

"Līdzīgs stāsts ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur eksports uz Krieviju janvārī bija par attiecīgi 38% un 57% mazāks nekā pirms gada. Latvijas un Igaunijas eksportētāji (ražotāji vai arī tirgotāji un pārvadātāji reeksporta gadījumā) kopumā spējuši kompensēt Krievijas kritumu citos tirgos. Kopējais preču eksports pieaudzis par 5% Latvijā un par 1% Igaunijā. Lietuvā eksports izņemot naftas produktus saruka par 5% (Lietuvas saražoto preču eksports vien par 0,6%)," klāstīja Strašuna.

Tāpat viņa norādīja, ka ekonomiskā situācija Krievijā kļūs tikai sliktāka un pieprasījums pēc Latvijas importa turpinās rukt. Tajā pašā laikā izaugsme eiro zonā, šķiet, sāk nostiprināties. "Vēl arvien sagaidām, ka Latvijas kopējais eksports šogad augs, lai arī lēni. Savu artavu eksporta izaugsmē, visticamāk, iedos arī ražošanas atsākšana "KVV Liepājas metalurgā". Tomēr situācija būs diezgan atšķirīga nozaru un uzņēmumu starpā, atkarībā no produktu klāsta un tirdzniecības partneru diversifikācijas," klāstīja Strašuna.

"Nordea Bank" Latvijas filiāles ekonomikas eksperts Gints Belēvičs atzīmēja, lai gan mēneša izmaiņas eksporta datos ir ar negatīvu zīmi, kopumā ārējās tirdzniecības dati janvārī ir iepriecinoši. "Janvārī ierasti aktivitāte ārējā tirdzniecībā ir viszemākā, kas skaidrojams gan ar pēcsvētku periodu Rietumu pasaulē, gan garajām pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienām Krievijā," viņš teica.

Tāpat viņš atzīmēja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri eksporta pieaugums par 5,4%, ņemot vērā problēmas Krievijas tirgū, ir ļoti labs rādītājs. "Pārsteidzošs nav arī eksporta uz Krieviju īpatsvara samazinājums no 11,3% decembrī līdz 5,6% janvārī. Janvāris ierasti nav produktīvs mēnesis tirdzniecībai ar Krieviju, turklāt zemā pirktspēja Krievijā, vājais rublis un Krievijas embargo nekādi neveicina šo sadarbību. Raugoties uz eksporta ģeogrāfisko sadalījumu, vismaz janvārī skaidri iezīmējas eksporta pārorientācija no Krievijas uz citām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Arī tirdzniecībā ar Eiropas Savienības un Eiropas valstīm novērojams neliels kāpums," sacīja Belēvičs.

Viņš piebilda, ka janvārī pēc ilgāka pārtraukuma piebremzējies koka un koka izstrādājumu eksports, kur gada laikā novērots neliels kritums, taču nozare joprojām turpina dominēt lielāko eksportētāju sarakstā. Lielu devumu janvāra datos ir devušās elektroierīces un elektroiekārtas, kur vērojams pieaugums par 48,2%, taču lielākā daļa no šīs sadaļas ir reeksports. Visstraujāko kāpumu uzrādījis dzelzs un tērauda eksports - kāpums ir vairāk nekā divas reizes gan gada, gan mēneša laikā.

"Ja salīdzinām pērnā gada janvāri un šā gada attiecīgo periodu, eksports ir audzis par 5,4%, savukārt imports samazinājies par 3,5%. Tā ir laba ziņa ārējās tirdzniecības bilancei, kur eksporta īpatsvars janvārī palielinājies līdz 46,2%, kā arī Latvijas tautsaimniecības kopējai attīstībai. Turpmākie mēneši parādīs, vai uzsāktā tendence turpināsies un cik lielā mērā Latvijas eksportētājiem būs izdevies pārorientēties no Krievijas tirgus uz alternatīviem tirgiem. Pazīmes liecina, ka tirdzniecība ar Eiropas Savienības valstīm šogad varētu pieaugt straujāk nekā iepriekš prognozēts reģiona labāku attīstības perspektīvu dēļ," teica Belēvičs.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka kopējais eksporta pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri par 5,4% šķiet lielisks rādītājs situācijā, kad Krievijā un arī citās bijušās PSRS valstīs ir dziļa krīze, bet aplūkojot, kas veido pieaugumu, priekšstats nedaudz mainās.

"Deviņas desmitdaļas no visa kāpuma, kas absolūtajos skaitļos ir 40,3 miljoni eiro, veido elektroierīces un elektroiekārtas. Nav šaubu par to, ka tas ir galvenokārt reeksports, jo viss elektrotehniskās un elektronikas rūpniecības apgrozījums pērn ceturtajā ceturksnī bija mazāks nekā šo produktu eksports janvārī. Elektronikas nozare attīstās lieliski, savukārt elektrisko iekārtu ražošana ir sarukusi, tāpēc arī straujais pieaugums (48,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri), acīmredzot, ir reeksporta virzīts. Daļēji gan starpību starp ražošanas apgrozījumu un eksportu varētu skaidrot atšķirība starp summām, ko iekārtu pasūtītāji (piemēram, "Mikrotīkls") maksā ražotājiem un jau daudz lielāko summu, kuru tie kā produktu īpašnieki saņem no ārzemju pircējiem," klāstīja Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka tādējādi pārējo produktu eksports gada laikā bijis bez lielām izmaiņām, kas gan pašreizējos apstākļos nav slikts rezultāts.

"Šā gada sākumā panākt strauju attīstību mūsu eksporta sektoram būs grūti, turpretim gada otrajā pusē ir iespējams un ticams straujš pieaugums. To šobrīd vēl nezināmās, bet aptuveni nojaušamās proporcijās, nodrošinās lielās investīcijas rūpniecībā pērn (21,3% pieaugums salīdzinājumā ar 2013.gadu), kā arī darbi pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas pārnešanas. Jāpiebilst, ka lieli darbi Augstas pievienotās vērtības programmas projektu ieviešanā turpināsies arī šogad un arī tiem jau būs ietekme uz eksporta apmēriem," sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš piebilda, ka janvāra ārējās tirdzniecības dati rāda, ka runas par eksporta virziena maiņu nav tīra teorija. Eksports uz ES valstīm salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri audzis par 5,4%, strauji ir audzis eksports uz eiro zonas valstīm - no 260,4 līdz 395 miljoniem eiro, kas gan ir saistīts ar Lietuvas pievienošanos eiro zonai. Savukārt eksports uz NVS valstīm samazinājies par 24,7% un eksports uz NVS valstīm janvārī vairs veidoja vien 8,5% no kopējā eksporta apmēra.

"Tāpēc tālāka situācijas pasliktināšanās Krievijas un ar to cieši saistīto valstu ekonomikā uz mums lielu iespaidu vairs nevar atstāt. Tirdzniecība ar pakalpojumiem joprojām ir ļoti nozīmīga, bet NVS valstu ekonomiskā situācija nav cieši saistīta ar tranzīta kravu apmēru. Tūrisma biznesā Austrumu tūristus līdz pērnā gada beigām ar uzviju aizstāja rietumnieki. Arī preču tirdzniecībā strauja eksporta pārorientēšana uz Rietumiem ir vērtējama kā priekšdarbi straujai attīstībai nākotnē. Eiro zonas un visas Eiropas Savienības attīstības prognozes šim un nākamajam gadam strauji uzlabojas. Eiro kursa kritums, kā arī mūsu rūpniecības tehnoloģiju un produktu attīstība rada labus priekšnosacījumus tālākam eksporta kāpumam uz ASV, Āfriku, Vidējiem Austrumiem un tālajām Āzijas valstīm, kur darījumi galvenokārt tiek slēgti dolāros," norādīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka šogad janvārī Latvija eksportēja preces 786,203 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% jeb 40,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā laika periodā, bet importēja – par 914,654 miljoniem eiro, kas ir kritums par 3,5% jeb 32,9 miljoniem eiro. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - decembri - Latvija eksporta apmērs samazinājies par 3% jeb 24 miljoniem eiro, bet import apmērs sarucis par 142% jeb 151,1 miljonu eiro.