Ekonomikas ministrija piedāvājusi vairākus trases izvietojuma variantus.
Pirmā alternatīva paredz rekonstruēt esošo 110 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju, palielinot tās spriegumu līdz 330 kV, izbūvējot jaunu 330kV un 110 kV elektropārvades līniju pa jau esošo līnijas trasi Tume - Rīga (Imanta), izņemot posmā pār Lielupi, kur plānota jauna trase.
Pirmās alternatīvas trases plānotais garums ir aptuveni 73 kilometri, neskaitot atzarus uz apakšstacijām. Līnijas trase šķērsotu Tukuma novada Tumes un Slampes pagastu un Tukuma pilsētas, Engures novada Smārdes pagasta, Jūrmalas, Babītes novada Salas un Babītes pagastu un Rīgas pilsētas teritorijas.
Ņemot vērā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātus, sabiedrības viedokli un ieteikumus, tiek piedāvāti divi iespējamie alternatīvie līnijas varianti, novirzot to uz dienvidiem - l.A. alternatīva, vai novirzot to uz ziemeļiem - 1.B. alternatīva - no Tukuma pilsētas.
Par piemērotāko atzīta l.B. alternatīvas trases modifikācija, kas samazina ietekmi uz bioloģiskajām vērtībām, apdzīvotām vietām (nešķērso viensētas vai dzīvojamās mājas), nešķērso notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Tīle", rekreācijas teritoriju Milzkalnē, kā arī apiet dendroloģiskos stādījumus "Vāgnera dārzs" un tuvumā esošos kapus. Tās kopējais garums būs aptuveni 75 kilometri.
Šajā variantā elektropārvades līnijas šķērsos Babītes, Engures, Tukuma novada pašvaldības, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas. Jūrmalas pilsēta gan pret to iebilst, valdības sēdē informēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kopumā trase skars 639 īpašumus un tiks izbūvēti jauni posmi gan Slokas apakšstacijas apkaimē, Jūrmalā, 2,8 kilometru garumā, bet, apejot Tukuma pilsētu tiks izbūvēts astoņus kilometrus garš posms Tukuma novadā.
Tāpat valdība piešķīra Kurzemes loka otrajam un trešajam posmam "Dundaga – Tume – Rīga (Imanta)" nacionālo interešu objekta statusu.
Kurzemes loks ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai nodrošinātu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē.
Kurzemes loks ir daļa no lielāka – "NordBalt" – projekta, kura realizācijas ietvaros paredzēta Baltijas un ziemeļvalstu elektroenerģijas starpsavienojuma izbūve, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Kurzemes loka projekts tika iekļauts 2009.gada Baltijas valstu valdības pārstāvju tikšanās laikā parakstītajā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plānā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
