Tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības atalgojumā dažādos biznesa sektoros un reģionos strādājošajiem, noskaidrots interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktajā atalgojuma pētījumā.
Augstākais neto atalgojums : IT, finansēs, farmācijā strādājošajiem
Pētījuma rezultāti liecina, ka visaugstākais vidējais mēneša neto atalgojums ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, farmācija, bet zemākais - izglītība, veselības aprūpe un sabiedriskā ēdināšana. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras līdz pat 55%.
Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, augstākais – Pierīgā
Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, pētījumā secināts, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais - Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iespējamais "aplokšu algas" īpatsvars ir vidēji 30% kopējās darba samaksas.
Vidēji algas gada laikā ir pieaugušas par 7%
Pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji algas gada laikā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk.
"Lielākās algas starp kvalificētiem speciālistiem joprojām saņem strādājošie IT jomā (īpaši vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti), kuru atalgojums nereti pārsniedz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. Tāpat salīdzinoši augstas algas saņem finanšu kontrolieri, galvenie grāmatveži, celtniecības projektu vadītāji, būvinženieri, lielo klientu menedžeri, produktu vadītāji. Attiecībā par mazāko algu saņēmējiem - tie ir, piemēram, tādi amati kā medmāsas, sanitāri, skolotāji, viesmīļi, apsargi, glābēji, veikala pārdevēji, kā arī mazkvalificētie strādnieki," stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.
Populārākie bonusi: bezmaksas dzērieni un veselības apdrošināšana
Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū populārākie ir: bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana, uzņēmuma neformālie pasākumi, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ un elastīgs darba laiks, secināts pētījumā. Tomēr gandrīz katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildus labumus.
Pētījuma dati tika iegūti no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada februārim, apkopojot informāciju gandrīz par 20 tūkstošiem respondentu.
Ekonomiskās situācijas prognoze: algu kāpums turpināsies
Komentējot ekonomisko situāciju,"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pētījuma ietvaros stāsta: "Neskatoties uz izaugsmes palēnināšanos, šogad algu kāpums turpināsies, kaut kāpums sagaidāms lēnāks nekā pērn. Izmaiņām darba samaksā ir pietiekami spēcīga inerce, kā dēļ to izmaiņas uz ekonomikā novērojamajiem procesiem reaģē ar zināmu aizturi. Līdz ar to izaugsmes palēnināšanās ietekme uz atalgojuma pieauguma tempu atsauksies pakāpeniski. Līdzīgi kā pērn, algu pieaugums nebūs visaptverošs, bet gan vairāk fokusēts uz svarīgāko darbinieku, vai noteiktu darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu. Savukārt pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un zemā inflācija."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
