Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Politikas veidotāja – Tieslietu ministrija – cīnās ar maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu sekām, nevis cēloņiem. Tā rezultātā sabiedrībā ir zudusi paļāvība taisnīga maksātnespējas procesa norisei, kas būtiski kaitē valsts ekonomikas izaugsmei un ilgtspējai. Ja cilvēkiem nav uzticības taisnīgai maksātnespējas norisei un valsts spējai aizsargāt sabiedrības intereses, tad sekas ir vilcināšanās pieteikt maksātnespēju, mēģinājumi nobēdzināt aktīvus un citas nelikumīgas darbības, brīdina VK.
Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā - no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada rudenim - valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 miljonus eiro, no tiem 402 miljonus eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz pērnā gada 1.oktobri pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos sasniedza vismaz 603 miljonus eiro.