No maksātnespējas procesa administratoriem turpmāk tiks prasīta nevainojama reputācija, ceturtdien preses konferencē saistībā ar Valsts kontroles ziņojumu norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Kopumā Rasnačs izteicās, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ir daudz vērā ņemamu lietu, bet, par lielu sarūgtinājumu, arī daudz pārspīlējumu un sabiezinātu krāsu.
Ministrs, atsaucoties uz pētījumu "Doing Business", norādīja, ka kopš 2010.gada uzlabojumi maksātnespējas procesā ir manāmi, piemēram, maksātnespējas atrisināšanai tagad ir nepieciešams pusotrs gads, nevis trīs gadi, kā tas bija 2010.gadā.
Tāpat šis pētījums liecinot, ka tiek atgūti vairāk nekā 48% kreditoru līdzekļu, savukārt Valsts kontroles revīzijas izmantotajā metodoloģijā tie bija norādīti kā tikai 14% no prasījumu summas.
Preses konferencē Rasnačs norādīja uz Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem maksātnespējas procesa administratoru profesionālās darbības pilnveidošanai, tostarp par disciplināratbildības ieviešanu un disciplinārsodu noteikšanu. Šajos priekšlikumos iekļauts arī tas, ka notiks pāreja no sertificēšanas uz regulāru administratoru eksamināciju.
Ministrs arī piebilda, ka prasīs no Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora prezentāciju, kā tiks optimizēts administrācijas darbs, jo tiek paredzētas MNA kompetences izmaiņas.
Rasnačs pauda cerību, ka nebūs negodprātīgu maksātnespējas procesa administratoru, jo viena no prasībām administratoriem būs nevainojama reputācija.
Ministra padomniece Ina Kļaviņa pauda, ka ministrija piekrīt Valsts kontrolei, ka maksātnespējas procesa administratoru darbība un maksātnespējas process ir īpaši uzraugāms.
Taujāts, vai līdz ar minētajām reformām vairs netiks realizēta ideja iekļaut maksātnespējas procesa administratorus tiesu sistēmai piederīgajās profesijās, Rasnačs arī uzsvēra, ka ideja bija un ir spēkā, bet laiks, kas ir vajadzīgs, lai sakārtotu maksātnespējas procesa administratoru rindas, nav līdz diviem gadiem, kā viņš domāja pirms tam, bet gan līdz pat sešiem gadiem.
Kā ziņots, Valsts budžeta iestādes un kapitālsabiedrības divu gadu laikā kopumā ir zaudējušas 434 miljonus eiro izbeigtos maksātnespējas procesos, revīzijā par valsts īstenoto politiku maksātnespējas jomā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa informēja, ka šāda summa zaudēta laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim. No kopējās summas 402 miljoni eiro esot Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie nodokļu parādi, bet 15 miljoni eiro - ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.
Valsts kontrole revīzijā norāda, ka uz 2014.gada 1.oktobri pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos ir vismaz 603 miljoni eiro. No šīs summas 359 miljoni eiro ie maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi un 148 miljoni eiro - ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.
"Manuprāt, tās ir ļoti sliktas ziņas Latvijas tautsaimniecībai kopumā," norādīja Krūmiņa. Kritizējot Tieslietu ministriju, Krūmiņa pauda viedokli, ka tā nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas attīstības plānošanas dokumentu. Revidenti norāda, ka Tieslietu ministrijas īstenoto pasākumu rezultātā maksātnespējas politiku nosaka tikai normatīvie akti, bet tās risinājumi nav ietverti politikas attīstības dokumentos, kas liedz novērtēt politikas sasniegtos rezultātus, jo tādi nemaz nav formulēti. Pašreizējos mēģinājumus mainīt situāciju Valsts kontrole dēvē par "kosmētiskiem labojumiem", lai risinātu tikai sasāpējušos jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
