Nākamais drauds naftas cenām nav vis OPEC valstis vai ASV arvien augošās atradnes, bet gan Krievijas 'samovari', brīdina ietekmīgais medijs "Bloomberg".
Par samovariem vai tējkannām nozarē tiek dēvētas primitīvākās jēlnaftas pārstrādes rūpnīcas. Brīžos, kas naftas cenas samainās, valdības samazina atlaides, ko šie pārstrādātāji saņem par degvielas eksportēšanu. Tādējādi naftas pārstrādātāji izmato mazāk jēlnaftas un to eksportē, kas dod kārtējo grūdienu globālajam naftas piedāvājuma kāpumam.
Kā daudzkārt ziņots, tieši naftas ieguves kāpuma rezultātā pēdējā gada laikā vairāk nekā uz pusi samazinājusies naftas cena.
Oksfordas Enerģētikas pētījumu institūta pētnieks Džeimss Hendersons prognozē, ka Krievijas naftas eksports šogad varētu pieaugt par 250 000 bareliem dienā, kas pielīdzināms piegāžu kāpumam par 5%. Tas būtu straujākais kāpums vairāk nekā desmitgades laikā.
"Sāpīgā ietekme, ko Krievija izjūt zemo naftas cenu dēļ, radījusi lielāku jēlnaftas piedāvājumu eksportam," Hendersons skaidro "Bloomberg".
- Krievija līdz ar Saūda Arābiju un ASV ir lielākā naftas eksportētāja.
- Piegāžu kāpums no šīs valsts uz jēlnaftas cenām radītu vēl lielāku spiedienu.
- Krītošās dabas resursu cenas līdz ar ASV un Eiropas Savienības noteiktajām ekonomikas sankcijām, reaģējot uz Krievijas iesaistīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā, valsti novedušas līdz recesijas slieksnim, liekot pieprasījumam pēc degvielas Krievijā sarukt.
- Pasaules lielākā naftas ražotāja Saūda Arābijas varētu apstādināt cenu kritumu, samazinot piedāvājumu globālajā tirgū. To nedarot, tā, iespējams, cenšas apturēt ASV naftas ieguves apjomu kāpumu.
- Pēdējos gados jaunas tehnoloģijas ASV ļāvušas ievērojami paplašināt slānekļa naftas ieguves apjomus. Tas savukārt mazinājis ASV nepieciešamību importēt naftu, ievērojami ietekmējot arī globālo tirgu.
- Venecuēla, kuras ekonomika arī ir lielā mērā atkarīga no šī resursa eksporta, apvainojusi ASV "naftas karā" un sazvērestībā. Venecuēlai cenu kritums var nozīmēt defoltu jeb nespēju norēķināties ar saviem kreditoriem.