Latvijai lielākais risks ir zaudēt Krievijas ogļu un naftas kravas  (90)

SM atzīmē, ka minētais tranzīts Latvijas ostās pērn sasniedza 46,33 miljonus tonnu, savukārt dzelzceļa pārvadājumos - 32,56 miljonus tonnu. Viena miljona eiro zudums dzelzceļa tranzīta jomā rada 0,75 miljoni eiro bruto pievienotās vērtības zudumu, 30 darbavietu zaudēšanu un 0,22 miljoni eiro nodokļu ieņēmumu zudumu, tieši un pastarpināti iesaistītajiem uzņēmumiem kopumā zaudējot 2,39 miljonus eiro, atzīmē ministrija.

Starp lielākajām Latvijas ostām Ventspilī ir visaugstākais tranzītkravu īpatsvars, tādēļ Krievijas un Eiropas Savienības abpusējo sankciju rezultātā Ventspils osta nonākusi īpašā situācijā. Tranzītkravu īpatsvars Ventspilī ir vislielākais starp Baltijas jūras ostām un veido 90%, atzīmē SM.

Ventspils ostā kravu apgrozījumam 2014.gadā ir vērojams būtisks kritums - par 8,9%. Beramkravu apjoms ostā samazinājās par 22,9%, tai skaitā pārkrauto ogļu apjoms pagājušajā gadā samazinājās par 21,4%. Ventspils ostā pērn pārkrauts par aptuveni 1,6 miljoniem tonnu akmeņogļu mazāk nekā 2013.gadā. Līdz ar Eiropas Savienības ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju, Ventspils brīvostā ir būtiski samazinājās pārkrauto ogļu un naftas produktu apjoms. Ogļu kravu samazinājums ir vērojams tāpēc, ka viens no galvenajiem Ventspils ostas akmeņogļu piegādātājiem bija šahta "Zarečnaja", kas pieder "Uralvagonzavod". "Uralvagonzavod" ražo arī tankus un pieder Krievijas valstij, šī kompānija ir iekļauta Eiropas Savienības "melnajā sarakstā". Ventspils brīvosta ir aprēķinājusi, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 000 eiro apmērā mēnesī.

Kā uzsver SM, tā kā transporta jomā Latvijai Krievija ir galvenais ekonomiskais partneris, jāņem vērā pakalpojumu apjoms, kādu savstarpēji sniedz Latvija un Krievija. Latvijai šis sankciju trieciens ir vissmagākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latviju būtiski ietekmē, ja Eiropas Savienība pielieto sankcijas pret Krieviju, gan arī, ja Krievija atbild ar sankcijām Eiropas Savienību. Ja Krievija vēlas, tā var nopietni ietekmēt tranzīta plūsmas ar dažādiem administratīviem pasākumiem, piemēram, 100% kravu kontrole uz robežas, sliežu vai ceļu remonti galvenajos tranzīta maršrutos, ritošā sastāva atteikums, kravu apjoma samazināšana, dzelzceļa pārvadājumu tarifu izmaiņas, starptautisko autopārvadājumu atļauju skaita ierobežošana, vienpusēja atteikšanās no vīzu izsniegšanas kārtības pārvadātājiem, pasākumi, kas vērsti uz lietišķo un tūrisma braucienu skaita samazināšanos, atzīmē SM.

Transporta un sakaru daļa Latvijas statistikā ir ap 2,3 miljardiem eiro. Tieši ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013.gadā bija 895 miljoni eiro - nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no IKP. Transporta un sakaru nozarē nodarbināti 73 400 iedzīvotāji.